Antons Austriņš dzimis Vecpiebalgas Kaikašos. Pēc mācībām pagastskolā un draudzes skolā Vecpiebalgā mācības turpinājis Valkas skolotāju seminārā Rīgā un Pēterburgas zemstes seminārā. Jau 16 gadu vecumā, vēl mācoties draudzes skolā, Antons Austriņš sāka darboties publicistikā. Viņa pirmā literārā publikācija ir skice "Naudiņš un Parādiņš" Zvārguļa "Zobgala kalendārā 1901. gadam". Dzīves laikā literāts bieži publicējies, parakstoties ar dažādiem pseidonīmiem.
1905. gada 13. janvāra demonstrācijas laikā Rīgā Daugavmalā Austriņu sašāva kājā. Nākamajā, 1906. gadā, žurnālā "Kāvi" Nr. 1 tika publicēta Antona Austriņa satīra "Debesīs pa revolūcijas laiku Krievijā", kuras dēļ žurnāla numurs tika konfiscēts un pret redaktoru Kārli Skalbi uzsāka tiesas procesu. Tajā pašā gadā jauno literātu apcietināja, apsūdzot par politisku slepkavību. Viņš vairākus mēnešus pavadīja ieslodzījumā Rīgas, Ventspils un Kuldīgas cietumos. Uz laiku atbrīvots, viņš aizbēga uz Somiju.