Klajā laista Jāna Unduska grāmata 'Ceļojums, vārdā Spānija'

"Kā portretēt Spāniju? Pa kreisi Baskzemes anarhisti, pa labi Katalonijas sirreālisti, lejā Andalūzijas pavedinātāji, bet centrā, Kastīlijā, uz saviem ideāliem tiecas visi svētie – Avilas Terēze, Jānis no Krusta, dons Kihots. Grāmatas autors reiz devās uz Spāniju kā parasts tūrists, taču atgriezās no turienes ar apziņu, ka dzīvē ir tādas sfēras, kurās pienāk brīdis, kad nozīme ir vairs tikai muskusam un vardarbībai," par grāmatu raksta pats Undusks.

Kā jau pasaka priekšā grāmatas nosaukums, tā tapusi, pateicoties kādam ceļojumam: 1999. gadā Jāns Undusks kopā ar "grupiņu ļaužu, kam nebija svešas garīgas intereses" apmeklēja Spāniju, mērojot ceļu no Burgosas uz Salamanku un no turienes tālāk uz Madridi un Toledo. Literatūrzinātnieks Janika Kronbergs pēc tam ierosināja ķerties pie ceļojuma aprakstiem, un Undusks šo ideju uztvēra stipri nopietni. Tiesa, no sākotnēji iecerētā deviņu daļu kopuma 2000. un 2001. gadā tapa tikai pieci teksti (trīs no tiem tika publicēti periodikā), kas arī veido 2016. gadā iznākušo grāmatu "Ceļojums, vārdā Spānija" ("Teekond Hispaania").

Jāns Undusks šī intelekta un kaisles uzlādētā teksta tapšanu komentējis šādi: "Protams, brauciens pats bija daiļš, mūsu jutekliskā uztvere bieži nospriegota līdz eksplozijai, un gudrība mūsos tika lieta kā no pilnības raga. Tomēr kādā brīdī es sapratu, ka mēs jau nemaz nebraucām no Burgosas uz Salamanku – bija noticis kaut kas pavisam cits. Un ka tas, kas notika patiesībā, vēl tikai jāatrod. Un ka to var atrast, tikai rakstot īsto, vienīgo īsto tekstu. Un ka šāds teksts uz sākotnējo nodomu fona var izskatīties pēc ļoti dīvaina veidojuma. Cerot atrast dažus acumirkļus svētlaimes, jābūt gatavam uz brīvību un riebumu. Es nezinu, vai man tas izdevās. Taču katrā ziņā visa šī grāmata ir nojēgšanās – pat ja tā izrādītos neauglīga – īstā teksta meklējumos."

Tulkotāja Maima Grīnberga par autoru raksta: "Šī ir jau trešā manis tulkotā Jāna Unduska grāmata, un to, kāpēc es viņa tekstus mīlu, dievinu un apbrīnoju, vārdā ir nosaucis viņš pats. Tas ir "jutekliskais terorisms", kas strāvo no visiem viņa tekstiem: gan zinātniskiem pētījumiem, gan esejām, gan daiļliteratūras. Vārdu, teikumu, domu, stila, paradoksu, salīdzinājumu, secinājumu utt. sprādzienbīstamība. Iespēja tulkot (un, protams, lasīt) viņa tekstus ir iespēja nonākt dialogā ar ģēniju. Viņa "iekšējā Spānija", par ko ir šis teksts, dod lasītājam impulsu atklāt un censties saprast "ārējo" Kastīliju, Kataloniju, Baskzemi utt. daudz iedarbīgāk nekā jebkurš korekts tūrisma ceļvedis vai ceļojuma apraksts."

2016. gadā Jāna Unduska "Ceļojums, vārdā Spānija" Igaunijā vairāk nekā 20 grāmatu konkurencē saņēma gada labākās ceļojumu grāmatas titulu.

Jāns Undusks (1958) ir dzimis Otepē, 1977.–1982. gadā studējis Tartu Universitātes Filoloģijas fakultātē. Pēc doktora grāda aizstāvēšanas 1986. gadā sācis strādāt Igaunijas Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, kas neatkarību atguvušajā Igaunijā turpināja darbu kā Igaunijas Zinātņu akadēmijas Underes un Tuglasa vārdā nosauktais Literatūras centrs. Kopš 2000. gada Undusks ir šīs literatūrzinātniskās pētniecības iestādes direktors, kopš 2007. gada – arī Igaunijas Zinātņu akadēmijas loceklis. Papildinājies Helsinkos, Vīnē, Kembridžā, Marburgā, Budapeštā, Volfenbitelē, Parīzē; bijis vieslektors Frankfurtes pie Mainas Universitātē. 1995. gadā saņēmis Vīnes Universitātes starptautisko J. G. Herdera balvu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Kā vācbaltiešu pētījumu rosinātājs veicinājis Igaunijas sadarbību ar Vāciju un Latviju.

Literatūrā Jāns Undusks debitējis 1979. gadā. Publicējis noveles, romānu "Karsti. Stāsts par jaunu mīlestību" (1990), lugas "Goodbye, Vienna" (1999), "Quevedo" (2003), "Boulgakoff" (2006), tulkojumus no vācu un franču valodas (F. Nīče, T. Bernhards, E. Levins, J. M. Lencs, Meistars Ekharts u. c.).

Latviski līdz šim Maimas Grīnbergas tulkojumā izdoti šādi Jāna Unduska darbi: luga "Goodbye, Vienna" ("Karogs", 8/2000); esejas "Par igauņu literatūras laiku, telpu un uzdevumiem 20. gadsimtā" ("Karogs", 6/2002), "Pasaule kā melnā maģija: par Gētes jaunrades filosofiju" (rakstu krājums "Gēte un Baltija", "Nordik", 2003), "Vai mēs kļūsim par Baltijas baskiem jeb Kā būt pārstāvētiem?" ("Karogs", 5/2005); īsprozas krājums "Gaidot vārdus" ("Mansards", 2015), un eseju krājums "Boļševisms un kultūra" ("Neputns", 2016). Abi pēdējie nominēti Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums".