Klusuma vētra. Introvertie latvieši turpina plūkt laurus Londonas grāmatu tirgū  (39)

Ja pagājušogad Latvijas stenda centrālais elements bija introvertā garderobe ar latviešu literātu citātiem, tad šogad galvenais akcents bija klusums un tā nozīme gan radīšanā, gan garīgajā atpūtā, kas latviešiem kā iekšupvērstai nācijai ir jo īpaši svarīgi. Stenda, kura idejas autore arvien ir platformas "Latvian Literature" radošā direktore Una Rozenbauma, savukārt tā veidotāja – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, centrālais objekts bez latviešu literātu darbiem ir klusuma spoguļistaba, kurā var atpūsties no tirgus burzmas un trokšņa (tās iekšpusē bija pieejams arī introvertu izdzīvošanas ekipējums – spilgti rozā ausu aizbāžņi, kurus izķēra jau pirmajā dienā), kā arī uzņemt kosmiskas noskaņas pašbildi.

Lai iekļūtu "The Silent Space", ir jāizņem kārtas numuriņš ar latviešu rakstnieka citātu, ko rātni no savas mutes izstumj introvertais rakstnieks no komiksu sērijas "The Life of I.". Man tika Aspazija un Uldis Bērziņš, bet bija arī tādi apmeklētāji, kuriem nācās palikt bešā, jo Londonas grāmatu tirgus tehniskais nodrošinājums diemžēl nebija gana jaudīgs, lai nepārtraukti nodrošinātu spoguļistabas darbību, kā tas bija paredzēts.

Lai arī Latvijas introvertā klusuma oāze nebūt neatradās pašā plāna viducī, tomēr, lai tajā pamanītos nenokļūt vai vismaz neko par to nedzirdēt un neredzēt, bija jābūt apveltītam ar kādu īpašu spēju, jo uz Latvijas stendu veda kopskaitā astoņas pa visu tirgu izkaisītas grīdas norādes, mākslinieka Reiņa Pētersona zīmēti reklāmas plakāti ar Anetes Konstes tekstiem publiskajās tualetēs, kā arī sadarbībā ar žurnālu "The Bookseller" veidots reklāmas izdevums, kas īpaši veltīts latviešu literatūrai un "#iamintrovert" kampaņai.

Latviešu delegācijas ierašanās Londonā tika godināta 11. marta vakarā trimdas latviešu organizācijas "Latviešu Vanagi" omulīgajā "Balzambārā", kura interjeru veidojis vakara saimnieks mākslinieks Andrejs Rītiņš (viņš arī šī bāra vadītājs un Mārtiņa Rītiņa brālis). Pasākumā, ko atklāja Latvijas vēstnieces Apvienotajā Karalistē Baibas Bražes uzruna, piedalījās Latvijas un Lielbritānijas jaunie dzejnieki, kuri prezentēja padarīto starptautiskā atdzejas darbnīcā, kas norisinājās Londonas grāmatu tirgus projekta ietvaros.

Latviju pārstāvēja Ausma Perons, Elvīra Bloma, Raimonds Ķirķis un Lauris Veips, savukārt Lielbritāniju – Tesa Beringa (Tessa Berring), Rozanne Vata (Roseanne Watt), Patriks Džeimss Aringtons (Patrick James Arrington) un Samuels Tongs (Samuel Tongue). Vēstnieces uzruna gana trāpīgi sasaucās ar Laura Veipa pēcāk lasītajām dzejas rindām, ka "katrs cilvēks ir unikāls, un tas viņus padara vienādus" – neskatoties uz valodas atšķirībām, visi cilvēki ir līdzīgi, jo ikvienam dzīvē ir gadījies ne pārāk veiksmīgi izvēlēts romantiskais partneris un visi saviem bērniem vēlas labāku dzīvi, nekā bijusi pašiem. Un tieši dzejnieki ir tie, kuri palīdz mums to apjaust šajā apdullinoši trokšņainajā pasaulē.

Atdzejas darbnīca noritēja pērnruden Rīgā, "NicePlace TELPA", un tajā nedēļas garumā no rīta līdz vakaram jaunie dzejnieki tulkoja viens otra darbus. Kā pēc pasākuma portālam "Delfi" atklāja dzejniece Ausma Perons, kurai šī bija pirmā pieredze šāda veida starptautiska mēroga dzejas darbnīcā, tika strādāts ar jau gataviem, taču iepriekš netulkotiem dzejoļiem. Tiesa, tas nebūt nav bijis tik vienkārši vai raiti, kā iesākumā varētu šķist. "Lielākie izaicinājumi dzejas pārnešanas procesā ir saglabāt noskaņu un "uzķert nervu". Tā ir lielāka atbildība nekā pret pašas rakstīto tekstu. Viens ir iztulkot, bet pavisam kas cits – atrast pareizos vārdus. Tev pašam stāsts ir skaidrs, bet nepieciešams radīt līdzvērtīgu dzejoli latviešu valodā. Ar Patrika dzejoli es diezgan ilgi cīnījos, jo viņa teksts ir intensīvs un blīvs," stāsta Perons.

Latviešu delegācijas dalība Londonas grāmatu tirgū turpinājās ar profesionālo programmu, kurā mūsmāju literatūra atsevišķi tika prezentēta kopskaitā trīs semināros, no kuriem pirmais bija "Rising stars: Children`s Authors and Illustrators from the Baltics". Tajā Latviju pārstāvēja ilustratore Elīna Brasliņa, kura atklāja, ka šobrīd kopā ar bērnu grāmatu izdevniecību "Liels un mazs" strādā pie Luīzes Pastores "Maskačkas stāstā" balstīta komiksa, Igauniju – Ulla Sāra, bet Lietuvu – Monika Vaicenavičiene.

Seminārā mākslinieces katra atsevišķi iepazīstināja starptautisko auditoriju ar savu daiļradi un līdz šim paveikto, darba tehnikām un nacionālajām mākslinieciskajām īpatnībām, no kurām vienojošais elements Baltijas valstīm ir lakonisms. Šis pasākums arī nesa tūlītējus augļus, jo pēc tā pie "Latvian Literature" vērsās vairāki izdevēji un vaicāja Elīnas Brasliņas kontaktus, jo bija gatavi viņu "nopirkt".

Otrais seminārs "Women in Publishing: Voices from the Baltics and the UK" bija veltīts sievietēm izdevējdarbībā. Latviju tajā pārstāvēja izdevniecības "Zvaigzne ABC" īpašniece un vadītāja Vija Kilbloka, Igauniju – "Koolibri" vadītāja Kadrija Rahusāra, Lietuvu – Lolita Varanavičiene no izdevniecības "Tyto alba", savukārt Lielbritāniju – Emma Hausa (Emma House) no Apvienotās Karalistes Grāmatizdevēju asociācijas.

Kilbloka, kurai ir vairāk nekā četru desmitgažu pieredze izdevējdarbībā dažādos amatos, skaidroja to ar postpadomju valstu dzīves specifiku, proti, sievietes gluži vienkārši radušas pie lielas slodzes, radošā manierē apvienojot mājas un ģimenes dzīvi ar režīmu un darbu. Kā spilgts piemērs uz visnotaļ nopietnās diskusijas tematiskā fona izcēlās Kilblokas stāsts par obligāto militāro apmācību, kā rezultātā viņa aizvērtām acīm arvien vēl spēj salikt un izjaukt Kalašņikova automātu.

Lai arī ikdienā dažādās prasmes grāmatu izdošanā nebūt vairs nav nepieciešamas, taču tās devušas zināmu garīgo rūdījumu, kas palīdz risināt dažādas praktiskas problēmas, kā arī ignorēt nievājošo attieksmi, ar kuru sava dzimuma dēļ saskārušās visas paneļdiskusijas dalībnieces. Tiesa, viņas arīdzan atzīst, ka tas nav atturējis no tālākas darbošanās izvēlētajā profesijā, bet, gluži otrādi, devis papildu dzinuli un sava veida brīvību, jo "mani jau tāpat neviens neņem par pilnu".

Savukārt Apvienotajā Karalistē tikmēr viens no būtiskākajiem jautājumiem literatūras nozares dienaskārtībā ir: "Kā publicēt vairāk sieviešu autoru?" Tas bija arīdzan iemesls, kāpēc rakstniece Kamila Šamsija (Kamila Shamsie) ierosināja 2018. gadu padarīt par sieviešu literatūras gadu, kurā jāpublicē tikai un vienīgi sieviešu jaundarbi. Šim aicinājumam gan atsaucās tikai viena izdevniecība.

Rezumējot emocionāli ekspresīvajā diskusijā uzklausīto, Emma Hausa atklāja, ka neuzskata, ka šāda dzimuma kvotu ieviešana būtu pareizais risinājums. "Kas tāds var kalpot par plāksteri, taču ir nepieciešamas metodes, kas nestu ilgtermiņa rezultātu. (..)

Vīrieši Lielbritānijā piesakās darbā, kuram nav profesionāli atbilstoši, un to iegūst ar savu pašpārliecinātību, savukārt sievietes to dara vienīgi tad, ja atbilst visiem nepieciešamajiem kritērijiem. Mums ir jākļūst pašpārliecinātākām," pauda Hausa.

Trešais profesionālās programmas pasākums, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta Baltijas literatūrai, bija "Literature in Translation: Baltic Boooks in the UK". Tajā piedalījās četri Apvienotās Karalistes grāmatizdevēji, kuri pēc pērnā gada goda viesa statusa radītās popularitātes, kas tika ieskandināta jau iepriekšējos gados, izdevuši Baltijas literatūras tulkojumus. Turklāt divās izdevniecībās – "Parthian" un "Peter Owen Publishers" – izveidotas atsevišķas Baltijas autoru darbiem veltītas sērijas.

Jau minēto "Parthian" izdevniecību pārstāvēja Ričards Deivijs (Richard Davies), kas izdevis Alberta Bela "Bezmiegu" (Insomnia), Madaras Gruntmanes "Narkozes" (Narcoses), Krišjāņa Zeļģa "Zvērus" (Beasts) un Eduarda Aivara "Parādības" (Phenomena). Savukārt "Peter Owen Publishers" pārstāvēja Saimons Smits (Simon Smith), kurš laidis klajā Kristīnes Ulbergas "Zaļo vārnu" (The Green Crow), ko tulkojusi Žanete Vēvere Paskvalīni, un Alberta Bela "Būri" (The Cage) jau 1990. gadā.

Latviešu autoru darbus savā apgādā laidusi klajā arī Emmas Raitas (Emma Wright) vadītā "Emma Press". Pirmoreiz ar latviešu literatūru viņa iepazinusies 2016. gadā, kad piedalījusies "Latvian Literature" rīkotā ārvalstu izdevēju braucienā. Iepazīstināta ar "Liels un mazs" ilustrēto bērnu dzejoļu sēriju "Bikibuks", viņa sapratusi, ka tas anglofonajai videi ir kas nebijis.

"Emma Press" angliski izdevusi arī Rūtas Briedes grāmatas "Suns, kurš atrada skumjas" (The Dog Who Found Sorrow) un "Kaiju karalienes noslēpums" (Queen of Seagulls), apgādā "Pētergailis" publicētos Ievas Samauskas darbus "Skaļā klase" (The Noisy Classroom) un "Meitene, kura iemācījās visas pasaules valodas" (The Girl Who Learned All the Languages of the World), kā arī Dainas Tabūnas "Pirmo reizi" (The Secret Box). Emma Raita atklāj, ka tas, kādus darbus izvēlēties tulkojumiem, allaž ir izaicinājums, jo īpaši to vēlākā reklamēšana. Ja vietējo autoru gadījumā auditoriju var uzrunāt ar autora personību, tad tulkojumiem nepieciešama cita – radošāka – pieeja. Tāpēc viņa kopā ar latviešu autorēm devusies gan uz skolām, gan piedalījusies dažādos literatūrai veltītos pasākumos un lasītāju klubos, lai ne tikai speciāli iepazīstinātu angliski lasošos ar latviešu autoru darbu tulkojumiem, bet arī saņemtu atgriezenisko saiti.

Raita gan atklāj, ka tas nebūtu iespējams bez Latvijas Kultūras ministrijas grantiem darbu tulkojumiem, kā arī bez šādiem starptautiskiem pasākumiem, kuros var uzzināt par skaistiem un vērtīgiem jaundarbiem, kas tapuši līdz tam nepazīstamos un neapgūtos tirgos. Arī "Peter Owen Publisher" pārstāvis Saimons Smits uzsvēra, ka vienīgais veids, kādā viņš uzzina par potenciāli izdodamiem ārvalstu autoru darbiem, ir speciāli šim nolūkam rīkotas prezentācijas – tikšanās ar literārajiem aģentiem un izdevniecību pārstāvjiem.

Londonas grāmatu tirgus izskaņā platformas "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas pauda gan prieku par ražīgo darbu, kas turpina nest augļus, gan arī bažas par tā turpmāko norisi. Intensīvs darbs pie latviešu literatūras eksporta aizsākās jau 2015. gada beigās, kad tika sarīkota pirmā britu izdevēju vizīte Rīgā, bet pēc tam tas ar maksimālu atdevi bija jāturpina, jo līdz 2018. gadam bija jānodrošina 25 latviešu autoru darbu iznākšana Lielbritānijā.

"Tas, cik lielu uzmanību mēs pievērsām sev šogad, lielā mērā bija atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem. Manuprāt, mēs diezgan veiksmīgi to izdarījām, neieguldot šogad tik lielu enerģiju kultūras programmā uz vietas pašā tirgū. Mūsu stratēģija bija vairāk izvērst kultūras pasākumus gada garumā sadarbībā ar izdevējiem, taču veltot pienācīgu uzmanību arī autoram – rīkojot pasākumus gan Latvijā, gan Lielbritānijā. Mūsu autori regulāri brauc uz Lielbritāniju, bet aprīlī būs Latvijas dzejniekiem veltīts mini festivāls. Savukārt pašā tirgū mēs vairāk koncentrējāmies uz šiem trim semināriem, ko rīkojām kopā ar lietuviešu un igauņu partneriem, un strādājām ar esošajiem un topošajiem kontaktiem, tādējādi atvieglojot literāro aģentu darbu, kas pērn blīvās kultūras programmas dēļ nebija iespējams," stāsta "Latvian Literature" vadītāja.

Taču ar Londonas grāmatu tirgu viss nebeidzas. Pa tiešo no Londonas Bodnarjuka-Mrazauskas devās uz Leipcigas grāmatu tirgu, bet pēc tam ceļš vedīs uz Boloņas bērnu grāmatu tirgu: "Leipcigā diezgan liela uzmanība tiks veltīta tieši vācu izdevējiem, kas ir vēl viena liela un apgūstama valoda, jo mums ir ļoti maz tulkojumu, ņemot vērā, ka ir vismaz deviņi ļoti labi tulkotāji, kuri ir gatavi tulkot Latvijas literatūru. Vienkārši kaut kas nav saslēdzies. Savukārt Boloņā ieplānota tikšanās arī ar Boloņas bērnu grāmatu tirgus vadību, jo mēs vēlamies izvērst savu klātesamību. Šobrīd mums ir lielāks stends un līdzi brauc arī izdevēji, bet man ļoti gribētos tikt iekšā arī profesionālajā programmā. Es ceru, ka nākamgad Boloņā mums būs vismaz viens seminārs par Latvijas bērnu grāmatu izdevniecību un ilustrāciju."

Savukārt vasarā norisināsies jau ierastās izdevēju vizītes un tulkotāju darbnīcas, jo ir jāuztur un jāpilnveido pašreizējie un jāveido jauni kontakti – nav iespējams uzrunāt un ieinteresēt jaunu valsti un izdevēju, ja pretī nespēj piedāvāt arīdzan tulkotāju. Pēdējais lielais šī gada plānotais notikums ir Frankfurtes grāmatu tirgus.

Kas notiks tālāk? Uz šo jautājumu atbildes pagaidām nav. "Maybe yes, maybe no, maybe rain, maybe snow."

Turklāt ar neskaidrību par nākotni nākas saskarties jau šobrīd sarunās ar izdevējiem un sadarbības partneriem (tostarp arī ar pašu Londonas grāmatu tirgu, par kura vietas īri ir jāvienojas, kad būs beigušies Leipcigas un Boloņas grāmatu tirgi), jo nav zināms, vai uzsāktos projektus varēs turpināt un būs iespējams ķerties pie jauniem. "Es ceru, ka viss beigsies labi. Mēs cenšamies to risināt, mums ir kontakts ar Kultūras ministriju, bet viss ir atkarīgs no nākamā gada budžeta," rezumē Bodnarjuka-Mrazauskas.

Oh well! Te lieti iederas pērnā gada kampaņas introvertie T-krekli ar Osvalda Zebra tekstu "No one can ever believe in good news" vai Jāņa Joņeva "Stuff always happens to everyone else", tomēr ļoti gribas ticēt, ka beigās piepildīsies Noras Ikstenas "Life was waiting for my return".