No 12. līdz 14. martam Latvija ar nacionālo stendu jau sesto reizi piedalījās vienā no lielākajiem pasaules izdevējdarbības nozares pasākumiem, proti, Londonas grāmatu tirgū, kas teju pusgadsimta garumā ik gadu pulcē izdevējus, literāros aģentus, tulkotājus, autorus, ilustratorus un citus nozares speciālistus no visas pasaules. Pērn Baltijas valstis ar savām simtgades svinībām tajā bija goda viesu statusā, un pastiprinātā uzmanība neizbēgami vainagojās ar panākumiem, kas pēc cītīgā darba radītās inerces turpina augļus nest vēl aizvien. Bet vai tā tas būs arī nākotnē pēc Londonas projekta noslēguma šī gada beigās?
Ja pagājušogad Latvijas stenda centrālais elements bija introvertā garderobe ar latviešu literātu citātiem, tad šogad galvenais akcents bija klusums un tā nozīme gan radīšanā, gan garīgajā atpūtā, kas latviešiem kā iekšupvērstai nācijai ir jo īpaši svarīgi. Stenda, kura idejas autore arvien ir platformas "Latvian Literature" radošā direktore Una Rozenbauma, savukārt tā veidotāja – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, centrālais objekts bez latviešu literātu darbiem ir klusuma spoguļistaba, kurā var atpūsties no tirgus burzmas un trokšņa (tās iekšpusē bija pieejams arī introvertu izdzīvošanas ekipējums – spilgti rozā ausu aizbāžņi, kurus izķēra jau pirmajā dienā), kā arī uzņemt kosmiskas noskaņas pašbildi.
Lai iekļūtu "The Silent Space", ir jāizņem kārtas numuriņš ar latviešu rakstnieka citātu, ko rātni no savas mutes izstumj introvertais rakstnieks no komiksu sērijas "The Life of I.". Man tika Aspazija un Uldis Bērziņš, bet bija arī tādi apmeklētāji, kuriem nācās palikt bešā, jo Londonas grāmatu tirgus tehniskais nodrošinājums diemžēl nebija gana jaudīgs, lai nepārtraukti nodrošinātu spoguļistabas darbību, kā tas bija paredzēts.