Ojārs Vācietis ienāca latviešu dzejā 20. gadsimta piecdesmitajos gados un jau ar saviem pirmajiem krājumiem apliecināja sevi kā spēcīgu un jaunu dzejas balsi. Tomēr aplūkojot viņa pirmo dzejas krājumu "Tālu ceļu vējš" (1956) nezinātājam var rasties iespaids, ka Ojārs Vācietis ir izteikti padomiski orientēts dzejnieks. Šāds vērtējums, protams, ir pārlieku vienkāršots. Tādēļ nepieciešams diskutēt par apstākļiem, kādos top Ojāra Vācieša dzejas krājumi, un par šo krājumu vērtējumu tā laika un mūsdienu sabiedrībā. 2018. gada nogalē tika izdoti apkopotie Ojāra Vācieša balss ieraksti "Runā Ojārs Vācietis". Apjomīgais izdevums 13 diskos vēlreiz aktualizējis nepieciešamību runāt par Vācieša dzejas pārmaiņām un attīstību.
Ciklā "Vācietis un laiks" ir iecerēti trīs pasākumi, kas aptver trīs nosacītus Ojāra Vācieša daiļrades posmus – agrīnais Ojārs Vācietis, romantiskais Vācietis un vēlīnais Vācietis. Šāds iedalījums, protams, ir visai nosacīts, tomēr iezīmē aptuvenus Vācieša dzejas attīstības posmus. Ojārs Vācietis savā dzejā aktīvi reflektē par sava laika norisēm, tomēr nezaudē savu aktualitāti arī mūsdienās. Vienlaikus ir nepieciešams izvērtēt arī Ojāra Vācieša nozīmi mūsdienu sabiedrībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
