Foto: Valdis Āboliņš Jaunās tēlotājmākslas biedrības nGbK birojā Rietumberlīnē. 1978

Piektdien, 5. aprīlī, pulksten 17.00, Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā Kalpaka bulvārī 13 notiks grāmatas "Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā" atklāšana, ko izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izdevis. To ievadīs saruna ar mākslinieka draugiem un laikabiedriem Jāni Borgu, Mārtiņu Būmani, Ati Lejiņu un Ojāru J. Rozīti.

Apjomīgais, 664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā veltīts trimdas kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939–1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai Latvijas mākslas un trimdas vēsturē aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm Rietumu avangarda mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar Latviju. Šis izdevums ir arī par kultūras komplekso lomu attiecībās starp abām dzelzs priekškara pusēm. Kaut arī tās it kā bija nošķirtas pasaules, Valdis Āboliņš bija viens no nozīmīgākajiem kultūras sakaru veidotājiem, kura pārliecības un idejas daudzi uztvēra kā radikālas, lai gan viņu virzīja ideālistiska vēlme caur kultūru veidot pārmaiņas politiskajā realitātē.

Grāmatas sastādītāja ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Antru Priedi. Kontekstuālo eseju autori ir Ojārs J. Rozītis, Maruta Šmite, Marks Alens Švēde, Jānis Taurens, Ģirts Zēgners un vācu mākslas zinātnieki Ādams Ellerss, Petra Štēgmane un Barbara Štraka, savukārt izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!