Apgādā "Mansards" iznākusi grāmata "Rasa Kalniņa-Grīnberga. Dzīve un darbi", kas vēsta par vienu no talantīgākajām latviešu profesionālajām tēlniecēm Rasu Kalniņu-Grīnbergu (1936). Grāmatu sarakstījis mākslas zinātnieks Māris Brancis, bet par savu dzīvi stāsta pati māksliniece.
Viens no grāmatas stūrakmeņiem – tēlnieces stāstītāja talants, kas šajā albumā atklāj mākslinieces dzīves gājumu, savijušos ar latviešu tautas likteni 20. gadsimta otrajā pusē. Grāmatas otrajā daļā tēlnieces daiļrade atklājas darbu reprodukcijās un to rašanās vēsturē.
Rasa Kalniņa dzimusi Dobelē, bet lielu daļu sava mūža (kopš 1963. gada) dzīvojusi un strādājusi Jelgavā. 1956. gadā beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, pēc tam gadu mācījusies Igaunijas Mākslas institūtā. 1962. gadā beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Pavasaris" (vadītājs Kārlis Zemdega). No 1960. gada piedalās izstādēs, bet par personālizstādēm kļūst tikai dažas – 1987. un 2016. gadā "Atgriešanās" Dobelē, kā arī 2017. gadā "Atskatoties" Jelgavā. Viens no nozīmīgākajiem tēlnieces darbiem ir skulptūra "Māte ābele" Ančupānu kalnu memoriālā (atklāta 1973. gadā), bet tēlnieces mīļākais darbs ir "Caune" jeb "Cauņonkuls" – vecāsmātes brālis Žanis Caune – Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un 1905. gada "klusais cīnītājs". Abu darbu reprodukcijas ir iekļautas grāmatā līdzās visu ievērojamāko Rasas Kalniņas-Grīnbergas darbu attēliem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
