Krājums veidots kā trīs grāmatu kopums, kas dekonstruējošā estētikā saplūdis kopā un nonācis vienos vākos. Šos trīs elementus kopā satur rāmis – herbārijs-mistifikācija, kas devis nosaukumu visai grāmatai. Vēsturiskus, tostarp pat 19. gadsimtā vāktus, herbārija taksonus laipni piedāvāja LU Botānikas muzejs. Grāmatas tekstuālo daļu veido poēma "Ieceļotāji", kā arī trešā "grāmata" šajos pašos vākos – dzejas krājums, kas vienlaicīgi ir arī poēmas saturiskais paplašinājums.
Autors dzejas krājumā pievēršas metafizisko parādību fizikālajām izpausmēm. Šos tekstus vieno dabas, mīlestības un vecuma tēmas. Artūrs Punte par krājumu "Jērcēnu pagasta nezāļu herbārijs" teic: "Šī mazā formāta ekoloģiski episkā poēma stāsta par dabas apgūšanu un cilvēka attiecībām ar dabas spēkiem. Arhetipiskais ieceļotāju tēls šeit piedzīvo metamorfozi un tiek apveltīts ar mūsdienu realitātes pazīmēm."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
