Monogrāfija sniedz gan plašu, gan arī pietiekami dziļu ieskatu atdzejošanas teorijas un prakses jautājumos. Tā ir arī ieguldījums ievērojamā ebreju izcelsmes krievu dzejnieka, esejista un tulkotāja, Nobela prēmijas laureāta Josifa Brodska (1940-1996) mantojuma izpētes turpināšanā.
Šogad pasaulē tiek atzīmēta Josifa Brodska 80 gadu jubileja; viņa literārā personība un uzskati poētikas un atdzejas jomā ir dažādā ziņā unikāli. J. Brodska darbi joprojām raisa gan lasītāju, gan pētnieku interesi, ko apliecina plašais publikāciju skaits. Līdztekus jāpiemin, ka šiem pētījumiem parasti ir literatūrzinātniska ievirze.
Latvijā līdz šim nav bijis daudz lingvistisku un tulkojumzinātnisku grāmatu ne tikai par Josifa Brodska daiļradi, bet arī par dzejas tulkošanu kopumā. Savukārt starptautiskā mērogā pētījums cita starpā ir arī diezgan unikāls devums ārvalstu interesentu iepazīstināšanā ar latviešu atdzejas teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Pētījuma potenciālie interesenti ir daiļliteratūras (īpaši dzejas) un tās tulkošanas pētnieki; daiļliteratūras tulkotāji, studenti, dzejas lasītāji u.c. Arī pētījuma valodas (angļu, krievu un latviešu valoda) paplašina gan tā izmantojamību, gan interesentu (lasītāju) loku.
Jānis Veckrācis (1979) filoloģijas doktora grādu ieguvis 2017. gadā, aizstāvot pētījumu par J. Brodska darbu tulkojumiem. Ir Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes docents; viens no literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla Domuzīme redaktoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
