Foto: Publicitātes attēls
Šā gada 30. aprīlī īpašā Latvijas Televīzijas raidījumā "Literatūre" tika nosaukti šā gada Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) laureāti. Uzvarētājus piecās kategorijās noteica žūrija, bet savs vārds bija sakāms arī lasītājiem.

Visu aprīli sociālajos tīklos “Facebook”, “Twitter” un “Instagram” norisinājās LALIGABA un tai nominētajiem darbiem veltīts konkurss – lasītāji tika aicināti dalīties savos iespaidos par LALIGABA grāmatām, publicējot radošus attēlus un atsauksmes, ierakstam pievienojot tēmturi #laligaidas. Ik nedēļu tika sumināti divi oriģinālāko darbu autori, kuri ieguva īpašās LALIGABA somas ar vērtīgu lasāmvielu, bet pēdējās nedēļas uzvarētāji tika apbalvoti arī ar Delfi Plus abonementu vienam gadam. Piedāvājam #laligaidas konkursa dalībnieku fotogrāfiju un īsrecenziju izlasi ar vizuālām un rakstiskām pārdomām par izlasīto.

View this post on Instagram

..neizskaidrojamu iemeslu dēļ šī grāmata lasījās ļoti grūti. vismaz sākotnēji. nespēju pat atminēties, kad vēl ar kādu grāmatu man būtu gājis tik smagi. gluži kā velt milzu akmeni kalnā. un ne tāpēc, ka man nepatika tas, ko lasu, vienkārši veids, kādā šī informācija lasītājam tiek pasniegta, ļoti apgrūtināja manas koncentrēšanās spējas. protams, dažbrīd nodaļas paskrēja garām nemanot.. romāns ir ļoti fragmentārs un neļauj lasītājam pieturēties pie vienas konkrētas tēmas. tomēr nereti tieši šī netipiskā sadrumstalotība šķiet vērtīgāka par vārda tiešumu, jo tādējādi iespējams pazaudēties tekstā un negribēt no tā atrauties. lai gan grāmata ir bezgala skumja, autors nevienā brīdī nezaudē humoru, cerību vai prieku stāstīt. galu galā šis nemaz nav tikai kara stāsts vai vēsturisks ieskats Bosnijas ikdienā pirms vairāk kā diviem gadu desmitiem, jo autors iztiek bez asiņainām un atgrūdošām detaļām par šo trakumu, stāstot savu stāstu ar bērnišķīgu naivumu un sirsnību. romāns ir kā grāmata grāmatā, kuru arīdzan caurvij ļoti aizkustinošs un kaislīgs mīlasstāsts, kas patiesībā ir nepārspējams savā maigumā un saspringtībā. un tieši tāpēc es Asijai veltītās romāna nodaļas lasīju ar vislielāko interesi un patiku. lai ko tādu radītu, ir jāprot mīlēt.. „Asija, es meklēšu tavus matus un visās sejās tavu pieri. Visās sarunās es sēšu tavu vārdu kā sēkliņu un cerēšu, ka tā izaugs par puķi.” (213. lpp.) ..bet vairāk par grāmatu izlasāms blogā. 😎 . . #EsLasu #grāmatas #literatūra #grāmatplaukts #JāņaRozesApgāds #LaLiGaBa #LaLiGaidas #bookworm #bookshelf #bookstagram #books #bookporn

A post shared by agris jēk... 🍺 (@fakingsons) on Apr 13, 2020 at 11:55am PDT

View this post on Instagram

Lieliska grāmata, kura atver redzesloku plašāk un ļauj redzēt ( cik savādi skan vārds redzēt grāmatas kontekstā) pasauli, kuru mēs nepamanām. Tas ir brīnišķīgi, ka šādas tēmas tiek pasniegtas ar baudāmu saturu, un esmu priecīga, ka cilvēki par to runā un cerams kļūst arī savā ziņā saprotošāki un pieņemošāki. Kā ir būt redzīgam bērnam neredzīgo pasaulē?! Mazie neieliek apkārtējos ādas krāsu/ reliģijas/ seksuālo piederību rāmjos, to viņiem iemāca pieaugušie. Mazs bērns pieņem esošo par pastāvošo. Grāmata, lai arī vietām skumja, liek saņemties un nojaukt iedomātās robežas, jo viss ir iespējams. Es atceros dienu Londonas metro Westminsteras pieturā pašā cilvēku piebāztākajā laikā. Visi steidzās kā jau pierasti, bet vīrietis ar neredzīgo spieķi bij apstājies pašā vidū un nekustējās. Es mirkli sevī cīnījos starp iešanu prom, jo daudzi riteņkrēslos teikuši, ka nevēlas, lai viņiem uzmācas ar palīdzību, radot bezpalīdzības sajūtu, un ar bailēm pieet klāt. Man tas viss likās tik sirreāli-es ar visu redzēšanu vienmēr sekoju norādēm, lai neapmaldītos metrapoles metro haosā. Es tomēr spēru soli tuvāk un piedāvāju palīdzēt. Viņš man tikai jautāja uz kuru pusi ir kāda konkrēta iela un skaidroja, ka drusciņ esot apmulsis un sajaucis puses. Viņu vairāk interesēja mans akcents un no kurienes es nāku, un pārmijuši pieklājības frāzes mēs laipni novēlējām lielisku dienu. Viņš iejuka starp cilvēkiem un nozuda skatienam, bet es par viņu ik pa laikam iedomājos, kad liekas, ka viss ir tik grūti. . . Grāmata ievelk un tas vien, ka es vēlāk meklēju ko vairāk par autori ( mani, protams, mulsināja un ziņkāri rosināja lietuviskais vārds un uzvārds), liecina par darba vērtību manās acīs. Noteikti vērts izlasīt interviju ar autores vīru, kurš ir šīs grāmatas galvenais varonis (“Ievas veselības” intervija). . . Gaidīšu jaunus darbus no autores . . 5⭐️ . . #puikakuršredzējatumsā #rasa #grāmata #eslasu #literatura #bookstagram #book @rrasarrasa @lmizdevnieciba #laligaidas @laligaba

A post shared by Grāmatu atsauksmes (@pielasit_sirdi) on Mar 30, 2020 at 1:27am PDT

View this post on Instagram

Lasītājs pirmo reizi mūžā atver romānu "Ja reiz ziemas naktī ceļinieks". Un tāpat, kā romāna galvenais varonis, pirmo reizi mūžā izkāpj vilciena stacijā, vietā, kura šķietami atsauc atmiņā sen zaudētus laikus un vietas, radot ilūziju, ka šajā stacijā pavadīta teju vesela mūžība. Šāda manipulācija rada nepareizu īstenības uztveri, liekot domāt, ka ir iespējams nodzēst notikumu sekas un restaurēt to sākotnējo stāvokli. Taču nav. Tā ir tikai spēle, kuras noteikumi paredz, ka lapu pa lapai sekosi līdzi autora vārdu simfonijai, kas ievelk sevī kā lielveikala virpuļdurvis, no kurām nav izejas. Pēkšņi pašā interesantākajā vietā romāns apraujas. Kā reizēm apraujas rokas stiepiens pretī no papīra tik tikko izlobītai konfektei. Un viss, ko vari darīt, ir doties līdzi Lasītājam romāna turpinājuma meklējumos, ticot, ka viņš to atradīs. Italo Kalvīno radījis neaprakstāmi lielisku literatūras labirintu, kuru baudāmu padarījis neapšaubāmi talantīgās tulkotājas Daces Meieres pieskāriens, kas, lai arī šķietami maigs, nevienā brīdi neļauj atslābt un atrauties no detaļu pārpilnības, kas caurvij visus grāmatā iesāktos romānus, kuri joprojām meklē savus turpinājumus. 📌Vairāk par grāmatu vari lasīt blogā, saiti uz to atradīsi profilā! Vai arī pārlūkprogrammas adreses laukā raksti: austra.lv #laligaidas

A post shared by Austra|Arta Brice 🕊 (@iamaustra) on Apr 17, 2020 at 2:40am PDT

View this post on Instagram

L. Mednes-Spāres stāstu krājums neatklāj radikāli jaunas situācijas un tēlus, bet uzrunā ar veidu,kā tas tiek pasniegts. Bez liekiem izpušķojumiem un kruzuļiem. Lai saprastu, ka arī visi pieaugušie sirdī ir bērni. Ļoti bieži sāpināti un apvainojušies bērni. Stāstu tēli aizklauvējas līdz sirds dziļumiem un līdz mielēm liek just līdzi. 📖 Sižeti ir par mūžīgajām un lielajām tēmām. Iespējams arī par vienu mūžīgo tēmu -vēlmi mīlēt un būt mīlētam, tas attiecas kā uz lielu cilvēku,tā uz bērnu. Stāstos,kur galvenie varoņi ir bērni, īpaši lika savilkt grumbās pieri, lai nesāktu raudāt par šo bērnu dzīvēm, kurās savu lielo artavu likuši viņu tuvie -pieaugušie, kas ne vienmēr uzvedas tā, lai mazajam cilvēkam, kuru paši laiduši pasaulē, dotu visu labāko. 📖 Arī stāstos,kur tēli nav bērni, to klātbūtne ir jūtama. Jo vairāku stāstu tēliem visu dzīvi līdzi "nāk" nemīlētais vai kā savādāk sāpinātais bērns, kurš nevar ne aizmirst, ne piedot pārinodarījumu. Līdz ar to cieš visu dzīvi un liek ciest arī saviem tuvākajiem. Man krājums deva iespēju ielūkoties savā iekšējā bērnā un saprast, ko es varu darīt, lai šis bērns justos labāk. 📖 Paldies rakstiecei par psihoterapijas seansu.❤ #eslasu #eslasulatviešus #latviešuliteratūra #zvaigzneabc #mednespāre #laligaidas

A post shared by @ vasarasmigla_lasa on Apr 18, 2020 at 2:22am PDT

View this post on Instagram

Aivars Madris apbur un valdzina. Viņu ir viegli iedomāties kādā senā filmā par dzejnieku, kuru pelnīti apbrīno visas meitenes un kurš visām savām mūzām raksta skaistas dzejas rindas. “nespēju izšķirties vien par sevi / katra šūna, katrs atoms kā lakmuss / piesūcināts ar tavu esamību.” Tikpat labi šie dzejoļi ir kā mazas filmas, kas nolasās kā poēstiski stāstiņi, kas ar patīkamu un skolniecisku vieglumu atspoguļo autora jaunību. Pie tam ir iespējams noklausīties šī krājuma skaņu celiņu, kas pārsteidz gan labā, gan arī dīvainā ziņā. Bet, līdzīgi kā noskaņa, ko rada “Zonas”, arī šīs savādās dziesmas ir bohēmisku sajūtu pārpilnas. Un grāmatas vāks, kurš lietojams no abām pusēm, ir atsevišķa stāsta vērts. P. S. Vīns tika fotogrāfam 😄 #laligaidas #laligaba #eslasu #Annalasa

A post shared by A. Jēkabsone (@vxxvme) on Apr 21, 2020 at 1:06pm PDT

View this post on Instagram

Vai zinājāt, ka Lielbritānijā ir oficiāli ieviests Vientulības ministrs. Mums gan tādas pozīcijas valdībā nav, bet toties ir, es to sauktu par liecību grāmatas veidolā - Sabīnes Košeļevas izrakstītā sirds lappusēs, kas reizēm savijas dziļās skumjās un tukšumā. Tā te ir Austra. Viņa ir stipra, kaut dzīve ir iegrauzusi vecajā miesā ne vienu vien grumbu un atstājusi vecuma plankumus kā tādu trofeju par godu sūrajam darbam un dzīvei. Austru man gribējās uzgleznot, tādu es viņu redzu - joprojām skaistu, nedaudz domīgu ar platu muguru un acīm, kas ir dziļas kā akas bezdibenis. Viņa savā ziņā iemieso vecmāmuļu, kas negaužas, bet kura atceras un rezēm izstāsta vistrakākās jaunības dēkas. Viņa mīl joprojām un gaida, kad kāda pieklauvēs pie durvīm, bet tas, kura soļus gaitenī viņa gribētu visvairāk sadzirdēt, tā vairs nav šajā pasaulē, palicos vien zelta riņķis. Austra tagad vairs nebūs viena, viņai būšu es kaut tikai simboliski. #laligaba #laligaidas #vientulībasministrija Jāpiemin, ka glezna gan ir reprodukcija jeb savā stilā ar akrila krāsām uzgleznoju kāda, kura vārds ir Lautermilch darbu.

A post shared by Kristīne (@krista_krisy) on Apr 23, 2020 at 12:46pm PDT

View this post on Instagram

❌❌❌❌✖ Andris Ogriņš - tā putna diena @janarozesapg . . . "tev nebūs izgriezt no sliktas sabiedrības kartona vispārināmus šablonus" . . Šis laiks aicina uz dažādām pārdomām un arī es pievērsos dzejai, ko parasti lasu reti. Tāpat kā šobrīd sabiedrība ir gaidīšanas režīmā, arī šajā krājumā ir jūtamas vārdos neizteiktas gaidas. Bībeles parafrāze ir ne tikai krājuma nosaukums. Brīžiem smeldzīgas domas par nākotnes cerībām, mīlestību un miera atnākšanu. . . #andrisogriņš #tāputnadiena #laligaba #laligaidas #jānisroze #jāņarozesapgāds #jrapgāds #dzeja #poetry #eslasugrāmatas #eslasu #eslasulatviešus #ireadbooks #iread #bookgram #bookstagram #bookworm #grāmattārps #instabooks #instabook #paliecmājās #socialdistancing

A post shared by Laura (@bookworm_lv) on Apr 25, 2020 at 10:56am PDT

View this post on Instagram

🌟🌟🌟🌟🌟 "Meža meitene Maija" Bildē mana Maija, kas vairāk gan ir pilsētas meitene, bet šo grāmatu iemīļoja, tāpēc plānoju to iegādāties mūsu grāmatu plauktam, tā kā šis eksemplārs ir no bibliotēkas aizlienēts. Ko lai saka? Brīnišķīgi patiess stāsts par mazo Maiju, kas piesātināts ar faktiem par putniem. Maija dzīvo meža mājiņā un bieži vēro dabu, dodas pastaigās un katru reizi uzzina kaut ko jaunu. Bet tas vēl nav viss - grāmatas sākumā ir QR kods, ar kura palīdzību var klausīties putnu dziesmās, un Didža Upeņa gramatā esošās vienkāršās, bet tajā pašā laikā tik skaistās ilustrācijas ir brīnišķīgas. Manai meitai ļoti patika, tā kā stāsta varonei ir tāds pats vārdiņš kā viņai, un man arī! ❤️ #grāmata #grāmatasbērniem #lielsunmazs #book #bookstagram #laligaidas P.S. 5x ejot pastaigā ņēmām grāmatu līdzi skaistai bildei mežā, bet mums nekas nesanāca 😃

A post shared by mom who reads a lot (@mom.who.reads.a.lot) on Dec 13, 2019 at 9:12am PST

View this post on Instagram

"Kas te notiek" nominācija @laligaba debijas kategorijai ir tieši laikā. Mums vajag jaunus rakstniekus, kuri absurdo spēj nolasīt kā skaistu, kuri nepaguruši vēro un reflektē ar atklātību un pašironiju. Rvīns Varde to dara, šķiet, bez mazākās piepūles un atceras (vai pieraksta) visas tās lietas, kuras mēs esam kaut kur dzirdējuši, bet pierakstīt tā arī aizmirstam. Kā, piemēram: "Tramvajā onkulis blakussēdētājam (paziņam): "Nākamā pietura – Grēcinieku iela. Tavējā pietura. Tev nav bail?"" • Rvīns Varde skatās uz vienkāršo ikdienu tā, it kā tā būtu kaut kas īpašs. Un izrādās, ka ir arī. • #laligaidas #laligaba #eslasu #book #bookporn #bookstagram #bookblogger #janisroze #rvīnsvarde #laligaba2020

A post shared by Anita Reina (@anja.zv) on Apr 26, 2020 at 9:51pm PDT

View this post on Instagram

#laligaidas turpina Raimonda Ķirķa „Kartes”. Dzeja, kas aicina gan domāt, gan sajust. Īpaši uzrunāja teksti, kuros bagātīgi un tēlaini aprakstītas visdažādākās sensorās pieredzes. Redze, oža, garša, tauste, dzirde. Viss maņu spektrs. Turklāt ne tikai no cilvēka perspektīvas, bet arī iejūtoties priekšmetos, iztēlojoties viņu sajūtu pieredzi, ja tāda būtu. Ko vien vērts ir, piemēram, dūmenis, kurš „svīst kvēpus, kuri lāso, augšup virdami, un ķep pie kairo ķieģeļu sāniem”. Un tālāk – es redzu pasauli redzam... es dzirdu pasauli dzirdam... es taustu pasauli taustām pulsu... Valodiskas spēles ap dažādiem jēdzieniem. Apceres par vēsturi, kurai „jākalpo par neizsmeļamām rūdu raktuvēm, no kurām vēlāk kalt abpusgriezīgus zobenus un dzeju”. Tas viss, meklējot atbildi uz vienu jautājumu: „kā pārvarēt niezi galvaskausā”. Izlasot krājumu, gribas sacīt – protams, rakstot un lasot dzeju. #literatūra #grāmata #lasīšana #eslasu #laligaba #laligaba2020 . . . #book #bookstagram #bookstagrammer #bookstagramfeature #bookishfeature #booksofinstagram #booksofig #instabooks #instareads #booksuggestions #bookish #booklove #bookworm #reader #reading #alwaysreading #bookphotography

A post shared by Lcb Bibliotekārs (@lcbbibliotekars) on Apr 20, 2020 at 6:33am PDT

View this post on Instagram

gucci tīmeklītis #laligaidas #laligaba #rokpelnisforever #kermenimundveselei

A post shared by Eira Sarnovska (@eira_sar) on Apr 6, 2020 at 9:24am PDT

View this post on Instagram

#Laligaidas konkurss ir noslēdzies! . Paldies visiem, kas pēdējās četras nedēļas lasīja, fotografēja un vērtēja! Kopā publicēti vairāk nekā 40 ieraksti par un ap Latvijas Literatūras gada balvai nominētajiem darbiem – grāmatas kokos, puķudobēs, uz akmeņiem, ezera krastos, pie malkas grēdām un pat gleznās. Katru nedēļu tika apbalvoti divu oriģinālāko ierakstu autori, tāpat arī šonedēļ. . Šoreiz uzvarētāji saņems ne tikai īpašās LALIGABA somas ar grāmatām, bet arī "DELFI plus" abonementu vienam gadam un Mareka Hofmaņa veidoto LALIGABA plakātu. Sveicam Kristīni (@krista_krisy), kas uzgleznoja Austru no Sabīnes Košeļevas stāsta "Matracis" (no stāstu krājuma "Vientulības ministrija" (@zvaigzne_abc), un Anitu (@anja.zv), kas dalījās pārdomās par Rvīna Vardes īsprozas skicēm "Kas te notiek" (@janarozesapg). Lūdzam uzvarētājas sazināties ar mums, lai vienotos par drošu un ērtu balvu saņemšanu. . Konkurss ir noslēdzies, bet ar to nekas nebeidzas, jau pēc pusstundas dzirdēsim nominantu lasījumus @satorilv Facebook lapā, bet rīt tiekamies pie TV un datoru ekrāniem, lai sekotu līdzi LaLiGaBa balvu pasniegšanas "Literatūrei", lai beidzot atklātu LALIGABA laureātus.

A post shared by LALIGABA (@laligaba) on Apr 29, 2020 at 8:04am PDT

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!