Guntars Godiņš atdzejojis igauņu dzejnieces Merikes Eimes darbus

Kā raksta izdevēji, līdz šim autore pārsteigusi gan igauņu lasītājus, gan kritiķus, gan arī savus kolēģus; viņas dzejas galvenā dominante ir savdabīgais redzējums, pārdzīvojums, reakcija uz notiekošo, profesionāla attieksme pret valodu un poētiku. Merikes Eimes dzeju dēvē par saistošu, pateicoties tās spējai aizkustināt līdz eksistences dziļumiem. Ar nostalģisku skatu uz igauņu dzeju grāmatas dizainu veidojis Kārlis Dovnorovičs.

Merike Eime dzimusi 1951. gadā Tallinā, beigusi Tallinas Tehniskās universitātes (toreiz Tallinas Politehniskais institūts) Ekonomikas nodaļu, ir precējusies, viņai ir divi bērni un pieci mazbērni, kurus iespējams sastapt arī viņas dzejas rindās. Grāmatas sastādītājs un atdzejotājs Guntars Godiņš līdzās dzejoļiem pārtulkojis asprātīgas, nostalģiskas un iejūtīgas dzejprozā rakstītas miniatūras, kas vēsta par reāliem notikumiem no autores bērnības un vēlākiem gadiem. Raksturojot Merikes Eimes dzeju, Guntars Godiņš grāmatas pēcvārdā citē igauņu dzejnieci Dorisu Karevu (Doris Kareva): "Savos dzejoļos Merike Eime virzās lēni, it kā brauktu pa nelīdzenu ceļu, bet šādi viņai ir laiks iedziļināties apkārtējos cilvēkos un detaļās."

Autorei pērn iznācis ceturtais dzejas krājums, bet pirmais – 1985. gadā, pēc kura sekoja 30 gadu ilga pauze. "Diemžēl tas bija par agru, jo dzīve mani aprija; nākamajos divdesmit piecos gados es uzrakstīju tikai dažus dzejoļus. Nezinu, kādā veidā. Tie vienkārši pie manis atnāca, jo dzejoļu rakstītājs ir tikai ņēmējs – dzejoļi tiek doti. Vai arī netiek doti." – tā pati autore.

Latviešu dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem no igauņu un somu valodas, latviešu lasītājam atklājot tādus autorus kā Jānu Kaplinski, Andrusu Kivirekhu, Arturu Alliksāru, Heli Lāksonenu un daudzus citus.