Svinot rakstnieka Jāņa Baltvilka dzimšanas dienu, piektdien īpašā ceremonijā Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā 16.reizi svinīgi pasniegta Starptautiskā Jāņa Baltvilka balva dažādās nominācijās bērnu literatūras jomā.
Baltvilka balva rakstniecībā piešķirta Rasai Bugavičutei-Pēcei par garstāstu "Puika, kurš redzēja tumsā", ko izdevis apgāds "Latvijas mediji".
Kā labākā bērnu un jauniešu grāmatu ilustratore godināta Lote Vilma Vītiņa par grāmatu "Dzejnieks un smarža", ko izdevis "Aminori".
Žūrijas speciālbalvu saņēma Ieva Jurjāne par ilustrācijām Kārļa Ķezbera grāmatā "Takšelis Makšelis", ko izdevis "Mansards".
Savukārt "Delfi" lasītāju simpātijas balvu ieguva Dāvja Vikmaņa grāmata "Roņpils. Purva stāsts" ar Marinas Heniņas ilustrācijām. Grāmatas izdevējs – Jāņa Rozes apgāds.
Jau iepriekš tika nosauktas arī Baltvilka balvas starptautiskās laureātes - lietuviešu rakstniece Jurge Vile un ilustratore Lina Itagaki, kā arī tulkotāja Dace Meijere par lietuviešu bērnu literatūras darbu "Sibīrijas haiku", ko izdevis apgāds "Liels un mazs".
Baltvilka balva ir mākslinieces Ineses Brants veidota porcelāna "Baltā vilka" laiviņa un naudas balva.
Svinīgajā ceremonijā tika pasniegta arī VAS "Latvijas valsts meži" (LVM) balva "Jaunaudze" par debiju bērnu un jauniešu literatūrā. Šo balvu saņēma Viesturs Ķerus par stāstu "Meža meitene Maija", ko izdevis apgāds "Liels un mazs". No dāvātās naudas balvas gan Ķerus, kurš vienlaikus ir arī ornitologs, atteicās, tā vietā lūdzot LVM pasaudzēt kādu vecu meža stūri un nosaukt to Baltvilka vārdā. Laureāts skaidroja, ka neatbalsta LVM mežu izciršanas politiku.
Kā informēja Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padome (LBJLP) pārstāve Silvija Tretjakova, balvas uzdevums ir veicināt bērnu literatūras attīstību Latvijā, dot novērtējumu rakstnieku un ilustratoru darbam, kā arī stiprināt lasīšanas tradīcijas sabiedrībā.
Žūrijā šogad darbojās mākslas zinātniece Austra Avotiņa, literatūrzinātniece Ilze Stikāne, mākslas izglītības eksperte Ilze Kupča, literatūras docētāja Aija Kalve, režisors Valters Sīlis ar bērniem, starptautisku literatūras projektu vadītāja Ieva Hermansone ar meitu Ellu, kuri izlasīja 78 darbus. "Īsajā sarakstā" iekļuva 14 darbi.
Kā norādīja Tretjakova, tulkotās literatūras konkurence bija ļoti sīva - pavisam 29 tulkojumi no angļu, vācu, zviedru, norvēģu, spāņu, poļu, itāļu, nīderlandiešu, krievu, lietuviešu un igauņu valodas. Lietuviešu autori otro reizi ieguvuši Latvijas lielāko bērnu literatūras balvu. Pirmoreiz tas bija 2010.gadā Ķēstutis Kasparavičs ar grāmatu "Baltais zilonis", ko tulkojusi Indra Brūvere.
Uz Baltvilka balvu bērnu un jauniešu literatūrā kopā ar laureāti Bugavičuti-Pēci pretendēja arī Osvalds Zebris ar darbu "Māra", kas izdota izdevniecībā "Dienas grāmata", Ineses Zanderes "Bērs, kas neiekrita" un Jura Kronberga "Laika bikses", abus darbus izdevis apgāds "Liels un mazs". Uz balvu pretendēja arī Agneses Vanagas "Plastmasas huligāni", kas izdota "Jāņa Rozes apgādā" un Arno Jundzes "Šušnirks un pazemes bubuļi", ko izdevusi "Zvaigzne ABC".
Uz Baltvilka balvu grāmatu mākslā līdzās laureātei Vītiņai pretendēja arī Gundega Muzikante par ilustrācijām Ievas Samauskas grāmatai "Septiņas spārnotas atziņas mazā somiņā", kas izdota izdevniecībā "Zvaigzne ABC", Jurjāne par ilustrācijām grāmatai "Takšelis Makšelis", Mārtiņš Zutis par ilustrācijām Frīdas Nilsones grāmatai "Ledusjūras pirāti", ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds" un Andra Manfelde par ilustrācijām grāmatai "Ceriņslotas zīmējumi", ko izdevis apgāds "Latvijas mediji".
Pretendenti LVM balvai "Jaunaudze" par debiju bērnu literatūrā un grāmatu mākslā kopā ar laureātu Ķerus bija Dāvids Vikmanis un Marina Heniņa ar grāmatu "Roņpils: purva stāsts", ko izdevis "Jāņa Rozes apgāds" un Kristīne Martinova par ilustrācijām grāmatai "Zilās planētas stāsts", ko izdevis apgāds "Liels un mazs".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!