Grāmatas galvenais varonis ir sarkans koka zirdziņš – rotaļlieta, kas uzdāvināta kādam zēnam. Izaugot un atstājot mājas zēns pamazām no zirdziņa atsvešinās, tāpat kā no savas bērnības. Taču zirdziņš intuitīvi uztvēris un saglabājis zēna sapni par jūru – sižetiski tas tiek pamatots ar aizraujošajiem stāstiem, ko citām rotaļlietām vēsta jūras gliemežnīca, taču grāmatas beigās labi sajūtams, ka abi, gan zēns, gan zirdziņš ir īstenojuši vienu un to pašu sapni. Zirdziņš ir devies ceļā, iepazinis jūru, pārcietis dažādas grūtības, bet zēns kļuvis par kuģa kapteini – un tieši tādēļ viņiem ir lemts atkal satikties.
Kā raksta izdevēji, sarkanais zirdziņš ir kā pieaugušajā cilvēkā saglabātā bērnība, kas viņu vieno ar savu vecāku un savu bērnu paaudzēm. Zirdziņš ir kā mazs vēstnesis, saiknes uzturētājs: starp sapņiem un pieaugušo dzīvi, starp tēvu un meitu, starp diviem jūras krastiem, kur dzīvo vecvecāki un mazbērni. Stāsts ir vienkāršs un pilns cilvēciska siltuma, tas atbilst bērnu spējai rotaļlietu izjust kā dzīvu būtni.