Stāsti - tie ir sīki atgadījumi no Esses dzīves, iespējams, anekdotes, vietumis atšķaidot ar alegorijām. Esse dzer tēju ar nāvi, nolemj arī pēc Covid-19 pandēmijas citiem nolūkiem saglabāt sejas masku, ceļ Ķīnas mūri no sērkociņiem, apceļo antīko pasauli, kopā ar Hemingveju dodas zvejā, atver līdzību un aforismu bodīti, glābj Skalbes kaķīti no jaunajiem vandāļiem un viņš nelaiž iekšā pa durvīm seksuālo revolūciju.
Pats autors jaunajiem stāstiem pievienojis teikumu:" Esmu vēl dzīvs un, es ceru, arī Esse."
Kā raksta izdevēji, Jura Zvirgzdiņa radošā pauze pieaugušo literatūrā, kas sekoja pēc vēsturiskā romāna "Dancis uz virves" (Pētergailis, 2015) uzrakstīšanas ir beigusies, un rakstnieks atkal pievērsies lielo lasītāju auditorijai. Jaunajā grāmatā viņš turpina rakstīt stāstus par Essi, personāžu, kura pirmais uznāciens meklējams jau 1987. gadā žurnālā "Avots". Lai arī cenzūras, brīdī, kad autors radījis pirmos Esses stāstus, vairs nav, tomēr - tai pašā 1987. gadā kāda preses izdevuma redaktors Guntim Berelim teicis, ka šie stāsti esot izcili, bet tos nekad un neviens neatļaušoties publicēt. Taisnība izrādījusies Zvirgzdiņa kolēģim, rakstniekam Berelim, jo "nekad nepublicējamie" stāsti gadu vēlāk tiek publicēti "Avotā", tā pirmajā numurā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
