"Annas stāstu" galvenā varone ir sieviete – gan viena pati visā grāmatā, gan katrā stāstā ar savu šķautni, veidojot latviešu literatūras "metasievieti" – no simboliem un kultūras uzslāņojumiem brīvu būtni. Šādi autors iecerējis rosināt lasītāja domāšanu jaunā veidā – Anna ir jāizdomā no jauna, lai identificētos un nolasītu postironiju.
"Sievietes autora prozā dara to, ko rakstnieks vēlas, dažreiz tomēr aizslīdot no viņa vērīgā skatiena savā neizskaidrojamā patstāvīgumā. Viņas visas vēlas rast siltumu. Mīlējoties, ļaujoties stihijai vai… aizdedzinot kaimiņa māju," šādi grāmatu piesaka izdevēji.
"Arvja Kolmaņa Annas stāsti šķiet kā mērķtiecīgi centieni izpreparēt sievieti līdz dziļākajam šūnu līmenim. Tomēr, kad tas izdarīts, izrādās, ka tik un tā nekas nav labāk saredzams vai izprotams. Durvis, kas atslēdzamas ar asinīm, veras tikai uz vienu pusi. Vienas un tās pašas Annas stāstu epizodes var izsaukt smieklu lēkmi vai gluži pretēji – rezignāciju, atkarībā no mēness fāzes un personiskajiem bioritmiem. Mistika, absurds, groteska, drāma – te ir viss. Lasot grūti atrauties, ikviena no mums piepeši var izrādīties Anna," tā rakstniece Jana Egle.
"Nav bieži, kad vīrietis rakstnieks tā sajūt sievietes pasauli. Anna Arvim ir draudzene, sieviete, māte. Skaisti stāsti, pilnestīgi, patiesi un mazliet griezīgi. Bet tāda ir sieviešu dzīve," par grāmatu saka rakstniece Nora Ikstena.
Arvis Kolmanis (1959) ir scenāriju autors mākslas filmām "Mona" (2012), "Bille" (2018) un topošajai Noras Ikstenas romāna "Mātes piens" ekranizācijai. Autors stāstu krājumiem "Greniāna jeb Ceturtā versija" (1995) un "Balāde par latviešu zemnieku.." (2018), romānam "Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs" (2005). Tulkojis plaši pazīstamā krievu rakstnieka Viktora Peļevina darbus.
Grāmatas mākslinieciskā noformējuma autore – Nataļja Kugajevska.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
