Šajā reizē publicēta latviešu autoru Laimas Kotas, Laura Vanaga un debitanta Daiņa Leinerta īsproza, savukārt tulkotās prozas sadaļā – Somijas grand dame Lēnas Krūnas grāmatas fragmenti un itāļu rakstnieka Devida Enijas stāsts. Eseju Jānim Ziemeļniekam uzrakstījis literatūrvēsturnieks Jānis Zālītis.
Latviešu dzeju pārstāv Jānis Vādons, Andra Manfelde, Agnese Rutkēviča un debitante Dārta Sīka, bet atdzejā lasāmi Latvijā dzīvojošā spāņu dzejnieka Rafaela Martina Kalvo un lietuviešu modernās dzejas giganta Vītauta Bložes darbi.
Numura intervija – ar literatūrzinātnieci, Liepājas Universitātes profesori Zandu Gūtmani, kura sarunā ar Janu Egli atzīst, ka "atgriešanās pie grāmatu pasaules, identificēšanās nepieciešamība, domāšana par dzīvi — tie ir cilvēka individuālās un mazāk steidzīgās dzīves prieki. Atšķirībā no citām kultūras formām literatūra pandēmijas apstākļos paliek pilnībā iespējama, un uzrakstītais vārds var būt divtik auglīgs".
Apaļā galda diskusija – par literatūras un vēstures mācīšanu skolā. Vai būs, kas latviešu literatūru lasīs arī nākotnē? Par to spriež literatūras un vēstures skolotāji Aija Melle, Anita Vanaga, Edgars Plētiens, Iveta Ratinīka, Iveta Šimkus un Roberts Ķipurs.
Lasāmas arī Ivara Šteinberga, Inetas Lipšas, Sintijas Kampānes un Ievas Lešinskas recenzijas par grāmatām.
Filozofe Solveiga Krūmiņa-Koņkova savā rakstā atklāj "tumšā tūrisma" pretrunīgo dabu. Valodnieks, publicists Jānis Vādons un vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs plašā publikācijā vērtē ieguvumus un zaudējumus, kurus raisījis liberālisma ideoloģijas uzviļņojums, tostarp norāda uz ilūzijām, kas ved uz vecām utopijām, un pārspīlēto politkorektumu, jaunas valodas inženieriju.
Vēstures sadaļā Evas Eglājas-Kristsones raksts par Marijas Stalbovas-Eglītes intīmajām dienasgrāmatām 20. gs. sākumgados, un vēsturnieces Innas Gīles stāstījums par četru infekcijas slimību epidēmijām, kas Latvijā plosījās Neatkarības kara laikā.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Ilustrāciju autori – Guna Poga, Ivita Brūdere, Svens Neilands, Patrīcija Māra Vilsone.
"Domuzīmes" galvenā redaktore ir Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors – Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors – Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2021. gadā žurnāls iznāks sešas reizes gadā – februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
