Foto: Publicitātes attēli
"Šis nav vēstījums, ko narkomāns veltījis narkomāniem, bet grāmata, ko sarakstījis dzejnieks visiem tiem, kuri uzskata, ka vienīgā narkotika, absolūtā narkotika ir Dzeja," tā par Šarla Bodlēra "Mākslīgajām paradīzēm" reiz izteicies franču literatūrzinātnieks un dzejnieka daiļrades pētnieks Klods Pišuā. Grāmata izdota "Neputna" eseju sērijā Gitas Grīnbergas tulkojumā. Priekšvārda autors Kārlis Vērdiņš, ilustrācijas – Gints Rudzītis.

Bodlēra "Mākslīgās paradīzes" pirmizdevumu piedzīvoja 1860. gada maijā un tās veido divas daļas – "Poēma par hašišu" un "Opija ēdājs", kurā pārstāstīts un komentēts angļu rakstnieka Tomasa de Kvinsija autobiogrāfiskais stāsts Confessions of an English Opium-Eater (1821). Grāmata ir personīgā pieredzē balstīta poētiska un filozofiska apcere par psihotropo vielu lietošanu, to ietekmi uz apziņu, radošo procesu un izraisītajām atkarībām.

Latviešu valodā "Mākslīgās paradīzes" līdz šim bijušas pieejamas vien fragmentāri, kā pielikums "Ļaunuma puķu" izdevumam ("Liesma", 1989), kurā iekļauti Klāva Elsberga tulkotie fragmenti no "Poēmas par hašišu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!