Kriminālžanra cienītāji mēdz runāt par skandināvisko skarbumu, kas piemīt no šī reģiona nākušajiem visā pasaulē zināmajiem darbiem. Alda Bukša "Brāļiem" arī piemīt šis skarbums, tikai ar latvisku mentalitāti. Mūsu sarunā viņš atklāj, vai beidzot jūtas piederīgs literārajai videi, cik daudz laika vajag rakstīšanai un kāpēc vēlas pievērst uzmanību Latgalei.
Vai "Brāļu" iznākšana ir mainījusi tavu ikdienu? Vai jūties piederīgs literārajai videi, vai arī tas tevi nemaz neinteresē?
Pirmās grāmatas iznākšana ļāva pārvarēt fobijas un nedrošību attiecībā uz rakstīšanu, kamēr vēl tikai par to sapņoju. Es neticēju sev, tam, ka kaut ko tādu varu izdarīt un ka kāds to arī ņems par pilnu. Taču tas, ka izdevās pabeigt un izdot, kā arī sekojošā interese par grāmatu un labās atsauksmes – tas mainīja manu attieksmi pret sevi un iedeva pārliecību, ka varu rakstīt. Vai jūtos piederīgs? Gan jā, gan nē. Jūtos piederīgs cilvēkiem, kuri grib rakstīt un kam ir, ko stāstīt. Taču literātu sabiedrībā neesmu bijis ne iesaistīts, ne pats iesaistījies, tāpēc īpašas saiknes ar literātiem man nav. Diemžēl. Šādā ziņā esmu vairāk malā sēdētājs. Jāatzīst, ka man arī nav laika, lai tajā aktīvi darbotos. Rakstnieku savienībā es neesmu un šobrīd arī neplānoju rakstīt pieteikumu. Neviens arī nav aicinājis (smejas).
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
