Kā raksta izdevēji, tas ir apjomīgs, ilustrācijām bagāts izdevums. Lai gan par laiku, kad tika atjaunota neatkarīga Latvijas republika, sarakstīts samērā daudz, Anatolija Gorbunova loma šajā periodā līdz galam nav novērtēta, uzskata grāmatas autores.
Viņa devums mūsu valstij ir īpašs, jo kā grāmatas ievadā saka kinorežisors Jānis Streičs, Gorbunovu "uz varas virsotni virzīja līdzcilvēku cieņa un ticība viņa godaprātam", un viņš godam šo ticību un cieņu godam attaisnoja.
Grāmatai, kura aptver teju piecdesmit gadu gājumu Anatolija Gorbunova dzīvē, ir divas autores. Žurnāliste Ilze Būmane vairāk rakstījusi par padomju periodu, kad komjaunietis Anatolijs Gorbunovs veidojās kā personība; savukārt Kārina Pētersone – par laiku, kuru mēs dēvējam par Atmodu.
"Iespējams, daudziem šis laiks asociējas ar dziesmoto revolūciju, barikāžu ugunskuriem Doma laukumā un augusta puča draudīgajiem mākoņiem, kas uz brīdi savilkās tikko neatkarību atguvušās Latvijas debesīs. Taču tikai tie cilvēki, kas bijuši visu šo notikumu epicentrā, spēj līdz galam atklāt šī laika bailes, izvēles, šaubas un riskus. Un tā ir grāmatas autore Kārina Pētersone, kas daudzus gadus strādājusi ar Anatoliju Gorbunovu plecu pie pleca vissarežģītākajā posmā – bijusi klāt reizēs, kad risinājās sarunas ar Kremli, pirmā tikšanās ar trimdas latviešiem Kastaņolā, kad ieradās pirmie diplomāti, pirmie vēstnieki, pirmās ārvalstu vadītāju vizītes Latvijā... Viss svešs, viss nezināms. Piecdesmit padomju varas gados ir zuduši visi neatkarīgas valsts protokoli, etiķetes un sudraba karotītes…," raksta izdevēji.
Lai aina būtu maksimāli objektīva, abas autores atturējušās no vērtēšanas, bet devušas vārdu pašam Gorbunovam un viņa laikabiedriem, citējot intervijas, runu fragmentus, preses relīzes, izmantojot dokumentus un plenārsēžu dokumentus.
Grāmatā ir 32 nodaļas un katra no tām sākas ar moto. Tajos citētas gan latgaliešu tautasdziesmas, gan padomju masu dziesmas krievu valodā, gan latviešu dzejnieku vārsmas.
"Lasītājam būs iespēja atrast atbildes uz jautājumiem: kas bija jāpārdzīvo kuģa kapteinim Gorbunovam, kāpēc viņš nepagāja malā, kad varēja to izdarīt? Kā būtu attīstījušies notikumi, ja viņa vietā būtu ekstremālāks un ambiciozāks kapteinis? Grāmata atspēko dažus populārus mītus, kas radīti ap Atmodas laiku Latvijā. Un tajā lasītājs atradīs arī daudz vēl nedzirdētu notikumu no mūsu atgūtās neatkarības pirmsākumiem. Šīs dokumentālās atmiņas ļaus no liecinieka skatpunkta ielūkoties nesenā pagātnē," raksta izdevēji.
Pieejama arī e-grāmata.
Anatolijs Gorbunovs (1942) ir latviešu[1] politiķis. No 1988. līdz 1990. gadam Gorbunovs bija Latvijas Komunistiskās partijas CK sekretārs pēc tam Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs.
Šajā amatā būdams, viņš atbalstīja Latvijas Tautas frontes izveidi un no 1990. līdz 1993. gadam pildīja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētāja pienākumus, tādējādi bija pirmais Latvijas Republikas valsts vadītājs pēc neatkarības atjaunošanas. 1993. gadā Gorbunovs bija viens no partijas "Latvijas ceļš" dibinātājiem, no 1993.līdz 1995. gadam bija 5. Saeimas priekšsēdētājs.
No 1995. līdz 2002. gadam bija ievēlēts 6. un 7. Saeimā no partijas "Latvijas ceļš" un ieņēma dažādus amatus. Vairākkārt ieņēmis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra, kā arī Satiksmes ministra amatu.
1999. gadā tika izvirzīts kā kandidāts Latvijas Valsts prezidenta vēlēšanās.