Šajā numurā lasāmi stāsti par latviešu nesenās pagātnes atmiņām, dzīvi vienā parastā ciemā, vilšanos sevī “šeit un tagad”, kā arī par nākotnes laikmeta trīsām, ko uzrakstījuši Gunta Šnipke, Kristīne Ilziņa, Rudīte Kalpiņa un Aksels Hiršs. Tikmēr tulkotās īsprozas sadaļā – amerikāņu rakstnieka Tanahasi Koutsa un Latīņamerikas autora Roberto Bolanjo stāsti Ingūnas Beķeres un Dena Dimiņa tulkojumā.
Tāpat žurnālā lasāma Arvja Vigula, Māra Salēja un Lindas Gabarajevas dzejkopas, igauņu sirreālisma aizsācēja Ilmāra Lābana darbus atdzejojis Guntars Godiņš. Bet to, kāda bijusi latviešu dzeja un proza 2020. gadā, apjomīgos pārskatos vērtē literatūrzinātnieki Anda Baklāne un Arnis Koroševskis. Publicētas arī vairākas recenzijas par atsevišķām grāmatām.
“Strādāt ar tekstu ir brīnišķīgs — mokoši brīnišķīgs — darbs,” atzīst debijas krājuma dzejā “Interesantās dienas” autors Lauris Veips, kuru “Domuzīmes” intervijā iztaujā dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode.
Apaļā galda saruna ar sešām Latvijas grāmatu blogerēm par to, vai grāmatu blogi aizstāj profesionālu literatūras kritiku.
Mediju ietekmes sargājošo vai graujošo spēku, žurnālistu – sargsuņu – lomu, rejot uz visām debess pusēm, pašiem atrodoties patiesības drupās, apcer filozofe, komunikācijas un mediju ekoloģijas pētniece Skaidrīte Lasmane.
Vēsturnieks Uldis Neiburgs savā rakstā atklāj, kāpēc pretestība okupācijas varām joprojām īsti nav novērtēta un atgādina, ka Latvijā ir latviešu sarkanarmiešu komandieru vārdā nosauktas ielas, bet nav ielu vai laukumu, kas godinātu nacionālo partizānu piemiņu.
Valodnieks Andrejs Veisbergs pēdējās lapas viedokļa rubrikā atgādina un uzsver, ka “negatīvais nav vārdā, bet attieksmē. Aizskarošs var būt jebkurš vārds attiecīgā lietojumā un intonācijā. Ja birokrātiskām struktūrām ir tieksme veidot garus kalambūrus, lai tā būtu, bet nevajadzētu šo jaunvalodu uzspiest visiem. Tas ir ne tikai vārda brīvības un mūsu valodas identitātes, bet arī veselā saprāta jautājums.”
"Domuzīme" tiek veidota par VKKF piešķirto finansējumu.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Pauls Rietums, Normunds Ozols, Beāte Gredzena, Elīna Krima, Didzis Upens. "Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktors Jānis Vādons, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2021. gadā tiks publicēti seši numuri – februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī un decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
