Grāmatā iekļauti divi vācu filozofa Frīdriha Nīčes darbi — "Par vēstures derīgumu un kaitīgumu dzīvei" un "Par patiesību un meliem ārpusmorālā nozīmē", abi tapuši 1873. gadā. Pirmo Nīče publicēja, savukārt otru tā arī nepublicēja.
"Tos abus var dēvēt par nesavlaicīgiem, laikam neatbilstīgiem, un latviski varbūt tie tādi ir arī patlaban. Vienu var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot, cik nevēsturisks ir cilvēks (kultūra, tauta), neraugoties uz šķietamo vēsturiskumu — vēstures pielūgšanu, aizbarikādēšanos ar to. Otru var dēvēt par mēģinājumu noskaidrot melu, melošanas zelšanu, kad nespēj izturēt patiesību vai pat netiecas pēc patiesības. Abus rakstus var dēvēt arī par kultūrkritiskiem, piebilstot, ka Nīče šajos darbos pārbauda, asina savu spalvu," krājumu raksturo Šuvajevs.