To var pilnā mērā attiecināt arī uz latviešu kultūru – pirmais romāna tulkojums iznāca jau pagājušā gadsimta 20. gadu beigās, bet Šveika uzvaras gājiens uz mūsu teātra skatuvēm teju vai neprasa komentārus, jo kurš gan neatceras Artūru Skrastiņu un "Prāta Vētras" puišu izpildīto kupleju "Ardievu, meitenes!". Kas ir Šveika fenomena pamatā un kāpēc tam piemīt pārlaicīga vērtība?
Iesākumā gan neliels ekskurss pagātnē, uz romāna tapšanas vietu un laiku – traktieri "Pie čehu kroņa" Lipnicē. Uz nelielo Polijas pilsētiņu Hašeks pārcēlās nejauši – kādā augusta dienā izgāja pastaigā pa Prāgu, satika kādu paziņu, kurš gāja uz vilcienu, un kopā ar viņu arī aizbrauca. Pēc tam aizsūtīja sievai Šurai uz Prāgu pastkarti ar savu jauno adresi. Jā, Hašeks jau tolaik bija leģendāra personība, vēlāk viņš kļuva par tādu kā čehu krogus mīlētāju aizbildni, jo pats lielāko mūža daļu pavadīja tieši krodziņā, kur arī radīja savu nemirstīgo šedevru, balstoties uz paša piedzīvoto Pirmajā pasaules karā un Krievijas revolūcijas baisajās vērpetēs.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
