Žurnālā lasāmas Idas Tēta, Ineses Zanderes un Haralda Matuļa dzejas kopas un aktrises Gunas Zariņas 90. gados rakstītie dzejoļu cikli "dzejoļi par pavasari" un "dzejoļi par sportu" ar autores priekšvārdu. Kā numura tituldzejolis izvēlēta Kirila Ēča vizuālā poēma "Vecmīlgrāvja 1. līnija, 35". Žurnāla pielikumā uz zila papīra lasāms jaunā dzejnieka Aleksandra Barona apjomīgais cikls "Ko gan es bez jums visiem iesāktu". "Žoklī" iekļauta igauņu modernista Johannesa Barbarusa dzejoļu kopa "Azotē revolūcijas integrālis" Guntara Godiņa atdzejojumā.
Savulaik pārtrūkušo rakstu sēriju "100 latviešu dzejoļu krājumi you must read before you die" atsāk Kārlis Vērdiņš ar recenziju par Austras Skujiņas krājumu "Dzejas" (1932). Refleksijas sēriju par vienu latviešu valodā sarakstītu dzejoli turpina horeogrāfes Agates Bankavas teksts par Annas Auziņas poēmu "Apziņa", kā arī režisora un aktiera Klāva Meļļa refleksija par Eināra Pelša dzejoli "2017". Aktieris Kaspars Znotiņš raksta par pāris apsvērumiem un epizodēm saistībā ar dzeju. Ar Kapri salai veltītu tekstu arheoloģiju nodarbojas Raimonds Ķirķis, un par ceļošanas un laika metafiziku spriež Sofija Anna Kozlova. Lauris Veips uzsāk komentāru sēriju "Klasiskā ķibele", šajā numurā sastatot epū "Odiseja" ietverto mītu par sirēnām ar klikbeitiem jeb vilinošiem viltus ziņu virsrakstiem. Noklausītu sarunu pierakstu sniedz Jānis Joņevs zibprozas tekstā "Ne man".