Izdota deportāciju piemiņai veltīta grāmata 'Mēs tiksimies mūžībā'

2021. gadā būs pagājuši 80 gadi kopš 1941. gada 14. jūnija deportācijas. Pieminot šo Latvijas vēsturei sāpīgo, bet nozīmīgo datumu, Latvijas Okupācijas muzejs sadarbībā ar izdevniecību "Latvijas Mediji" gatavo aktuālas koncepcijas unikālu liecību apkopojumu grāmatā. Jaunās muzeja mājvietas un ekspozīcijas gaidās muzeja eksperti atlasījuši dažādu tautību cilvēku atmiņas un videoliecības par 14. jūnija deportāciju un tās kontekstu. Materiāli nav iepriekš publicēti un atgādina par cilvēka un ģimenes likteni vēsturiska pagrieziena brīdī.

Grāmatā "Mēs tiksimies mūžībā" vienotā traģiskā liktenī savīti vairāki ģimeņu stāsti. Tie ir dažādu tautību, dažādu profesiju un atšķirīgu likteņu cilvēki: bērna Oļega Viļuma dzīve Rīgā un izsūtīšanas ainas atmiņās (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Dace Leja); Haralda Aronieša stāsts (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Baiba Brieže); Stakļu ģimenes liktenis un Villu ģimenes traģēdija (materiālu sagatavojusi Mg. art. Taiga Kokneviča); Rosas Brauns liecība (materiālu sagatavojusi Mg. hist. Evita Feldentāle). Zinātniskā priekšvārda autors - vēsturnieks Dr. hist. Kārlis Dambītis, pēcvārda autore - Mg. hist. Lelde Neimane.

"Dārgumi no mūsu tautas sāpju lielā atmiņu pūra. Reizē arī apsūdzības par izsūtījumā izciesto netaisnību, cietsirdību un varmācību, par – nāvi. Bet arī – liecības par nepakļaušanos, par pretošanos varai ar vienīgajiem ieročiem, kas izsūtītajiem bija – ar gara spēku, ar spēju izdzīvot un necilvēcībā saglabāt cilvēcību. Tie ir dārgumi, kas jāsaglabā un jāglabā, bet vēl vairāk – jāceļ gaismā, lai to vēstījums neaizmirstos paaudžu paaudzēs. Lai tie caur mums pieskartos mūžībai kā Mērijas Stakles lakatiņš ar viņas likteņbiedreņu parakstiem, kas kā vadmotīvs vijas cauri šai dārgumu izlasei. Tas tagad iemūžināts Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālā blakus Latvijas Okupācijas muzejam, no kura pūra tas nācis, kura pūrā tas glabājas. Dārgums", par grāmatu saka rakstnieks un literatūrzinātnieks, Valters Nollendorfs.

"Nezinu, kā Sibīrijas atmiņu stāstus izjūt un saprot neatkarīgā Latvijā dzimušie. Iespējams, ka mierā un drošībā augušajiem tie liekas kā briesmu stāsti, kas notikuši aizlaikos. Tik grūti ir noticēt, ka tādas šausmas un ciešanas cilvēks var piedzīvot un izturēt. Man tie ir daļa no manas dzīves, ko esmu mantojusi no vecākiem: Šķirotavas stacija, lopu vagons, ar kuģi pa Obas upi, Parabeļa, 400 gramu maizes strādājošiem, 150 gramu – nestrādājošiem, Juhnovas nometne, Vjatlags. Ik vārds ir skaudrs atgādinājums par manu vecvecāku un manas mammas moku ceļiem un vietām. Mamma atgriezās, bet vectēvs un vecmāmiņa palika Sibīrijas aukstajos plašumos. Mammīte aizgāja mūžībā laimīga, jo Latvija atkal bija neatkarīga.

Grāmatā "Mēs tiksimies mūžībā" apkopotās atmiņas ir atgādinājums, cik necilvēcīgi augstu cenu Latvijas cilvēkiem ir bijis jāmaksā par ģeopolitisku vardarbību un normālas dzīves atņemšanu," mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte, Sandra Kalniete.

Grāmatu bagātina unikāli un iepriekš nepublicēti attēli.

Kā uzsver izdevēji, "Mēs tiksimies mūžībā" ir aculiecinieku stāsti, kas nav tikai vēstures dokuments, bet gan emocionāli, interesanti un ļoti personiski vēstījumi ar pievilcīgu vizuālo komponenti. Grāmata nodrošinās lasītāja līdzpārdzīvojumu un vairos sabiedrībā empātiju un sapratni par īstenām brīvības un demokrātijas vērtībām.

"Ko šie, divdesmitā gadsimta cilvēki, grib tev pateikt? Lasi un iedomājies sevi mūsu vietā un savas izjūtas pareizini ar pazemojumos, badā, salā un slāpēs pavadītiem desmit un vairāk gadiem. Nav tāda tālā laika, te vienā, te otrā pasaules punktā viss notiek tagadnē. Lasi un domā par ļaunuma dabu šodien un vienīgo, kas tam spēj stāties pretī – mīlestību," saka latviešu dzejniece, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece, Anda Līce.