Iznākusi grāmata par dziesminieku Haraldu Sīmani

Kā raksta izdevēji, grāmata vēsta par unikālu personību, kuras dzīvesstāsts saistošs ne tikai mūziķiem. Lai gan Guna Rukšāne šo grāmatu ir izveidojusi, tās tapšanā piedalījies prāvs ļaužu pulks – dziesminieka draugi un laikabiedri. Tajā apkopotas atmiņas, sarunas, bagātīgs faktu un fotomateriālu klāsts, taču, kā uzsver izdevēji, pats galvenais ir noskaņa. Brīva un dabiska, sirsnīga un atklāta kā dziesminieka dzīve.

Haralds Sīmanis par sevi saka: "Es neesmu revolucionārs. Viņš nav brīvs. Revolucionārs reaģē uz katru kustību, teicienu, uz visu. Manī ir dumpīgums. Un dumpīguma skaistums ir brīvība." (182. lpp.)

"Baznīcu jumti un brīvdomīgas dziesmas, atmodas laiks un Vides aizsardzības klubs, Cēsis kā viduspunkts un maģistrāle startam uz sevi pašu. Atmiņas un atklāsmes, ar kurām dalās Haralda Sīmaņa draugi un tuvākie. Blīvs un patiesīgs teksts, kura spraigums atgādina: laiks nav tik svarīgs kā cilvēks un viņa apņemšanās. Dzīvi katrs veido pats un katrs tajā pats iekārto savu dvēseli kā putnu ligzdā. Haralds Sīmanis visu mūžu ir bijis sirdsapziņas dziesminieks un kā tādu viņu atminas un mīl klausītāji, draugi un domubiedri. Arī tie, kuri ar viņu sastapušies vien koncertos vai ierakstos, tā sacīt – tikai caur dziesmām," grāmatā lasāmo ieskicē izdevēji.

"Kad Vides aizsardzības klubs talku kustībā posa un izmazgāja padomjlaika un ignorances aizlaisto Latviju, Haralds Sīmanis bija neatņemama procesa daļa, lai gan viņa vieta bija īpaša. Viņš pēc būtības darīja savu dziesminieka darbu – atrast pasaulīgos darbos pārpasaulīguma zeltu," grāmatas pēcvārdā raksta Latvijas Radio žurnāliste Anda Buševica.

"Grāmata ieinteresēs arī vēsturniekus un ikvienu lasošo cilvēku, jo esmu centusies parādīt arī laikmetu, kurā veidojās brīvību mīlošais Haralds Sīmanis. Grāmatas tapšanā klāt stāvēja visa Latvijas dziesminieku cilts, Haralda atbalstītāji un viņa mūzikas cienītāji. Es nekad nebūtu uzdrošinājusies šo grāmatu sarakstīt, ja man nebūtu tuva viņa mūzika ar savu neaptveramo dziļumu, ja gandrīz pusgadsimta garumā nepazītu viņa cilvēcisko vienkāršību un garīgo smalkumu. Šie piecdesmit gadi ietver čekas virsvadītos padomju gadus, pirmsatmodas brīvības nojausmu un jau neatkarīgo Latviju. Lai kāda ideoloģija valdītu, Haralda radošās izpausmes nemainās – viņš ir patiess un nenopērkams gan cilvēciskajā, gan radošajā aspektā, kur viņš ir viens tāds savā neatkārtojamā dziedātāja un komponista pasaulē," atzīstas autore Guna Rukšāne.

Haralds Sīmanis, pēc profesijas jumiķis, kurš pašmācības ceļā apguvis ģitāras uz ērģeļu spēli ir viena no patiesākajām un savdabīgākajām balsīm Latvijas mūzikā. Plašāku atpazīstamību Sīmanis ieguva 1980. gadā, kad "Mikrofona dziesmu aptaujas" noslēguma koncertā izpildīja savu balādi "Ezers". Viņš muzicējis kopā ar Ievu Akurāteri, Ilzi Grunti un citiem mūziķiem, tomēr biežāk izvēlējies uzstāties viens – gan baznīcās, gan koncertzālēs, gan brīvā dabā. Līdz šim izdoti seši Haralda Sīmaņa albumi.