Sākas Regīnai Ezerai veltītais 'Punctum' festivāls

Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns "Zemdegas" (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā "reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā". Kā fenomens latviešu kultūrā Ezera atstājusi spēcīgu ietekmi uz nākamajām rakstnieku paaudzēm un bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Tas attiecināms gan uz 20. gadsimta. 80. gados debitējušajām autorēm – Gundegu Repši, Andru Neiburgu, Evu Rubeni, Rudīti Kalpiņu u. c. –, gan arī 90. gados debitējušo autoru, to vidū Ingas Ābeles un Noras Ikstenas, rakstību.

Punctum festivāls šogad pievērsīsies Ezeras prozā būtiskām tēmām – varmācībai, traumai, šaubām un nedrošībai. Rakstnieces darbos skaudri iezīmējas pāridarījumu un traumu ēnas vairāku paaudžu garumā. Piemēram, romānā "Varmācība" viņa raksta: "Nemierināsim sevi ar domu, ka tas ir pagājis, ka tas ir citur, ka tas ir tālu, ka mūs no tā visa droši šķir laiks un atstatums. Kamēr pastāv "tiesības nogalināt" tāpēc, ka esmu radības kronis, tāpēc, ka esmu baltais, tāpēc, ka man ir pareizākas formas galvaskauss, tāpēc, ka es esmu tas, kas es esmu, tāpēc, ka piederu pie lielākas tautas, tāpēc, ka varu to darīt nesodīti, tāpēc, ka man ir ierocis, baidīsimies par saviem bērniem. Nekaunēsimies par šīm bailēm! Baidīsimies, ka mūsu bērni var kļūt par upuriem. Vēl vairāk baidīsimies, ka mūsu bērni var kļūt par slepkavām!"

Festivāla laikā būs iegādājama grāmata "Regīna Ezera. Re", kurā savas interpretācijas par Regīnas Ezeras prozu snieguši vairāki mūsdienu Latvijas autori. Stāstu krājuma redaktore – Ieva Melgalve, projekta vadītāja – Elvīra Bloma, grāmatas un festivāla dizainers – Aleksejs Muraško.

Festivāla atklāšana. Dzejas lasījumi
17. augustā pulksten 19. Fon Stricka villa (Aristīda Briāna iela 9)

Kultūrā ir iesakņojies uzskats, ka dzejnieks ir melanholiska un sevī noslēgta persona. Tomēr tieši dzejnieki atkal un atkal reformē valodu, piedāvājot konceptuāli negaidītu un ekspresīvu poētiku. Festivāla dzejas vakara mērķis ir sapulcināt dzejniekus, kas gan ataino dzejnieka iekšējo pasauli, gan aktīvi eksperimentē ar valodu un dažādām dzejas formām. Pasākumā dzeju lasīs Pavlina Marvina (Pavlina Marvin, Grieķija), Trīna Paja (Triin Paja, Igaunija) un Olli Heikonens (Olli Heikkonen, Somija), kā arī latviešu autori Anna Auziņa un Sergejs Timofejevs. Pasākumā piedalās atdzejotāji Guntars Godiņš, Lauris Veips, Valts Ernštreits, Arvis Viguls. Lasījumus papildinās grupas "Jāņa Ruņģa klātbūtne" mūzika.

Lasījumu maratons "Vardarbības kalendārs"
18.augustā pulksten 19. Galerija "Smiļka" (Eduarda Smiļģa iela 34a)

Pasākums veidots, atsaucoties uz Regīnas Ezeras dienasgrāmatu pierakstiem "Stundu kalendārs", kā arī viņas daiļradē nozīmīgo tēmu – slēpto vardarbību savstarpējās attiecībās. Lasījumu maratonā literāti Lote Vilma Vītiņa, Ieva Viese, Lauris Veips, Inga Gaile, Aivars Madris, Madara Gruntmane, Liepa Rūce, Maija Priedīte, Jana Egle, Laura Vinogradova un citi lasīs projekta "Lietisko pierādījumu muzejs" dalībnieču – no vardarbības cietušo sieviešu – dokumentālos stāstus, savukārt viņas – lierātu radītos tekstus, kas veltīti šai tēmai. Teksti tiks lasīti jauktā secībā bez autorības, lai uzsvērtu līdzdalības, atbalsta un anonimitātes nepieciešamību, risinot vardarbīgu attiecību situācijas.

Instalācija/performatīva pieredze vienam apmeklētājam "Acs, kas atveras tumsā"
No 20. līdz 30. augustam. LU Botāniskais dārzs (Kandavas iela 2)

Darbs, ko iedvesmojusi Regīnas Ezeras īpašā "misticisma forma" un literatūras atmosfēra, piedāvās burtiski iegrimt viņas pasaules tumsā. ""Mātes trauma" ir tumša vieta mūsu kolektīvajā iekšējā ainavā. Tai pietuvojoties, mēs vienlaikus jūtam gan spēcīgu vilkmi, gan impulsīvu kustību "prom", jo tas ir kaut kas pilnīgi pretējs efektivitātei, noteiktībai un skaidrībai, un nesatur nekādu apsolījumu par to, ka tas kādreiz beigsies vai tiks piepildīts. To pašu varētu teikt arī par Ezeras tekstiem.

Tumšs un mīksts ir arī klēpis, un mums vienmēr nākas nomirt, lai atkal piedzimtu – caur asinīm un asarām, līdz pienāk organisks brīdis atkal atvērt acis un ieraudzīt sauli. Vai, noliedzot tumšos sievišķos spēkus, sevī velkošo bezdibeni, pasivitāti, sadalīšanos, mēness gaismu, mēs spējam būt pilnībā autentiski? Iespējams, tieši Ezeras samierināšanās ar tumsu sevī ļāvuši radīt daudzus no viņas izcilajiem tekstiem," stāsta instalācijas autore Agnese Krivade.

Instalāciju veido Solanaceae dzimtas augi jeb nakteņi – augi, kuri zied naktī, un kuriem piemīt īpašs tumsas aromāts. Latvijas virtuvē šīs dzimtas augi ir uztura pamatelementi, tomēr alternatīvā medicīna iesaka tos uzturā nelietot, mītiski un enerģētiski tos saistot ar tumsas pasauli un burvestībām. Ezera mēdza gan savos darbos, gan arī intervijās runāt par nesaprotamām parādībām un savu biedējošo spēju ar savām emocijām ietekmēt fizisko realitāti. Mākslas darba autore ir dzejniece un laikmetīgā māksliniece Agnese Krivade, instalāciju-siltumnīcu projektējis arhitekts Kristaps Krivads, bet stādījumu – beļģu dizainere Deborah Robbiano, projekta kurators – Aleksejs Beļeckis.

Performances ilgums – 15 minūtes, tas paredzēts vienam skatītājam, ar iepriekšēju pieteikšanos.

Aleksandra Etkinda lekcija "Kāpēc mēs esam tik melanholiski?"
19. augustā pulksten 18. Raiņa un Aspazijas māja (Baznīcas iela 30)

Aleksandrs Etkinds šobrīd ir viens no Eiropā redzamākajiem atmiņas pētniekiem. Viņa plašo atpazīstamību sekmējusi Stenforda Universitātes apgādā izdotā grāmata "Savītās sēras" (Warped Mourning, 2013), kas pievēršas Padomju režīma traumu izpausmēm krievu literatūrā, kino, mākslā un historiogrāfijā. Etkinda lekcijas laikā paredzēta viņa uzstāšanas ar eseju, kas latviešu publiku iepazīstinās ar "Savīto sēru" galvenajām idejām un to jaunākajiem papildinājumiem, kurus veicinājuši pēdējo gadu notikumi Krievijas politikā un kultūrā. Pēc lekcijas paredzēta Arta Ostupa moderēta sarunu ar Etkindu.

Performance "Dziesma par pēdējo jūras govi"
21. augustā no pulksten 11 līdz 19. Latvijas Nacionālais dabas muzejs (K. Barona iela 4)
Anna Salmane, Signe Valtiņa

1976. gadā Regīna Ezera uzrakstīja noveli "Dziesma par pēdējo jūras govi". Šis stāsts ir par ļoti lielu ūdens zīdītāju – jūras govi (Hydrodamalis gigas), sauktu arī par Stellera jūras govi, kas kādreiz apdzīvoja Komandora salu piekrastes rajonus Beringa jūrā. Mednieki Stellera jūras govis iznīcināja jau 18. gadsimtā – 30 gadus pirms tās pirmo reizi atklāja Arktikas pētnieki. Lai gan jūras govis bija šīs planētas iemītnieces vairāk nekā desmit tūkstošus gadu un tām, iespējams, pat bija potenciāls kļūt par pirmajiem ūdens mājdzīvniekiem, cilvēkam atklājot to sulīgo gaļu un teiksmainos dziednieciskos taukus, jūras govis krita nežēlastībā. Oficiāli tiek lēsts, ka ik gadu pasaulē tiešas vai daļējas cilvēka darbības rezultātā izmirst vairāki desmiti dzīvnieku sugu, taču faktiski šis skaitlis ir daudz lielāks un mērāms tūkstošos. Performance būs atvadu dzīres un rituāls izmirušajām un arī potenciāli izmirstošajām dzīvnieku sugām, cilvēku alkām un negausībai, un dzīvības trauslumam.

Apmeklējot muzeju darba laikā, nepieciešams iegādāties ieejas biļeti. Pārējā laikā – par ziedojumiem.

Komiksu darbnīca bērniem "Pēc Regīnas Ezeras motīviem"
22. augustā no pulksten 17 līdz 20. Sporta pils dārzi

Festivāla programmā tiks piedāvāta radoša nodarbe bērniem – Regīnas Ezeras komiksu darbnīcu, kuru vadīs Santa Remere, Elīna Brasliņa un Vivianna Maria Staņislavska. Bērniem un visiem interesentiem būs iespēja pašiem aizpildīt komiksu grāmatiņas, kas veidotas pēc Ezeras zooloģisko noveļu motīviem. Komiksu tukšajos lodziņos atstāti uzvedinoši elementi, kas ļauj nojaust stāsta galveno varoni un dažus satricinošus notikumus, aicinot vienkāršā veidā un no savas pieredzes padomāt par varas attiecībām – tēmu, kas caurauž Ezeras psiholoģisko prozu.

Vienas darbnīcas sesijas ilgums – viena stunda, zīmēšanas piederumi būs pieejami uz vietas. Mērķauditorija: pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērni.

Prozas lasījumi "Pēctraumas sindroms"
25. augustā pulksten 19. Latvijas Mākslas akadēmijas 2. korpuss (Kalpaka bulvāris 13)

Prozas lasījumu autori traumas jēdzienu apskatīs no dažādiem aspektiem. Piedalās Karolīne Albertīne Minore (Caroline Albertine Minor, Dānija), Džesijs Bols (Jesse Ball, ASV), Helena Janečeka (Helena Janeczek, Itālija) un pašmāju autori Inese Zandere, Arvis Viguls un Andris Kuprišs. Pasākumā piedalās arī tulkotāji Andrejs Vīksna, Ieva Lešinska, Dace Meiere. Vadītājs: Vilis Kasims.

Diskusija par šaubām literatūrā
26. augustā pulksten 18. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zāle (Jaņa Rozentāla laukums 1)

Pasākumā piedalās Helena Janečeka, Karolīne Minore, Džesijs Bols. Vadītājs: dzejnieks un literatūrzinātnieks Ivars Šteinbergs. Saruna notiks angļu valodā bez tulkojuma.

Festivāla noslēgums. Koncertlasījums "Regīna. Nakts ar mēnesnīcu"
27. augustā pulksten 20.30. "Brick Bar" (Ganību dambis, fabrikas "Boļševička" teritorija)

Atzīmējot ievērojamās latviešu rakstnieces Regīnas Ezeras (1930–2002) deviņdesmitgadi, "Punctum" festivāls rīkos viņai veltītu koncertlasījumu "Regīna. Nakts ar mēnesnīcu". Tā dalībnieki ir izcili mūsdienu latviešu rakstnieki un mūziķi, kuru vārdi ir pazīstami arī ārpus Latvijas robežām, – Nora Ikstena, Inga Ābele, Kārlis Vērdiņš, Jānis Joņevs, Sniedze Prauliņa un Vladislavs Nastavševs.

Koncertlasījuma idejas autors ir literatūrzinātnieks un mūziķis Jānis Ozoliņš. Pasākums iecerēts kā jauns meklējums prozas, mūzikas un vizuālās mākslas saplūsmei koncerta formā, līdzās oriģinālscenārijam iekļaujot arī mākslinieku oriģināldarbus, kas pirmatskaņojumu piedzīvos koncerta norises dienā. Scenogrāfijas autore ir Ieva Kauliņa. Koncertlasījums notiks "Brick Bar" Punctum festivāla noslēgumā un būs pieejams ikvienam bez maksas.

Ieeja pasākumos, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina Covid-19 pārslimošanas faktu vai Covid-19 vakcinācijas faktu. Derīgs sertifikāts būs jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu. Ieeja pasākumos bērniem līdz 12 gadiem, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.