Autore jaunajai grāmatai devusi apakšvirsrakstu "Pamodinātu atmiņu balsis". Personiski, izjusti, emocionāli un arī humoristiski iekrāsoti stāsti lasītāju pavada ceļā no Monikas Zīles agrās bērnības līdz pat šodienai, ievijot stāstos mūžā sastaptos līdzcilvēkus, raksta izdevēji.
"Es domāju par Laika upes manam krastam pieairētajiem cilvēkiem, daudz ko notikušu izdzīvoju vēlreiz no jauna un atkal nespēju sev piedot, ka, no Latgales mammu aizvedot, laukos pametām likteņa ziņā mūsmāju Ņuri. Tiesa, prombraucot nebija sasaucams un atnākušu solījās pieskatīt kaimiņiene, bet vienalga… Labi apzinos, izklausās liekulīgi asaroties par nevērību pret parastu runci, kad vajadzētu sākt ar atvainošanos līdzcilvēkiem. Bet – kā ir, tā ir!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
