Pasniegs jauniedibināto žurnāla 'Domuzīme' Dzejas balvu

Viņa atgādina, ka žurnālā "Domuzīme" regulāri tiek publicēta latviešu jaunākā dzeja, tādējādi aktuālā dzejas aina Latvijā žurnāla redakcijai ir diezgan labi pārredzama. "Dzejas balva ir likumsakarīgs turpinājums dzejas procesu novērtējumam, arī iespēja pievērst uzmanību un īpaši atzīmēt dzejas gada laikā izdotos lieliskos krājumus," raksta "Domuzīmes" galvenā redaktore.

Dzejas balvas izveide žurnāla "Domuzīme" septītajā pastāvēšanas gadā apliecina arī paša literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla briedumu.

"Domuzīmes" Dzejas balvai `2021 tika iesūtīti 25 latviešu oriģināldzejas krājumi, kurus vērtēja žurnāla redakcija un pieaicinātās žūrijas dalībnieces: Daina Sirmā, Aksels Hiršs, Sintija Kampāne, Mārtiņš Mintaurs, Rudīte Kalpiņa un Jānis Vādons. Kā uzsver Kalpiņa, žūrijai nācās pieņemt arī sāpīgus lēmumus, jo aizvadītais dzejas gads bijis augstvērtīgiem un kvalitatīviem krājumiem bagāts.

Balvai tika izvirzīti seši krājumi (alfabētiskā secībā): Aivara Eipura "Dzejoļu remonts" (Neputns);
Jura Kronberga "Debesīs dievs bīda mēbeles" (Dienas Grāmata); Edvarda Kuka "Vadi" (Neputns); Ievas Rupenheites "palaidiet sievieti" (Neputns); Liepas Rūces "Atspulga balss" (Pētergailis); Ineses Zanderes "Mantojumi" (Neputns). Dzejoļu krājumu autori un Jura Kronberga dzejas krājuma sastādītājs Guntars Godiņš piedalīsies balvas sarīkojumā 8. septembrī.

Ieeja pasākumā tikai ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem.

Žūrija par balvai nominētajiem krājumiem

Aivars Eipurs "Dzejoļu remonts" ("Neputns")

"Eduarda Aivara dzejoļu krājumam "Dzejoļu remonts" ir raksturīga noturīga poētiskā meistarība, precīza valoda, izkopta ironija un farsa elementi. Liriskajam varonim aprakstoši fokusējoties uz pragmatiskās pasaules reālijām, lasītājā rodas īpašs ticamības faktors, kas visbeidzot panāk pārsteiguma iespaidu. Krājuma dzejoļu garajos virsrakstos iekļautais naratīvs asprātīgi rezonē ar īso dzejas tekstu un izraisa īpašu dinamiku, bet dzejoļu noslēgumi ir gluži kā atslēga visam tekstam. Vienlaikus dzejoļi ir kā etīdes vai kā intelektuāli, emocionāli vingrinājumi, kas, virzoties dažādos ikdienišķajos sablīvējumos un atmiņu ieplūdumos, atsedz eksistenciālu atskārsmi un metafizisku dziļumu," raksta dzejniece un literatūrkritiķe Sintija Kampāne.

Juris Kronbergs "Debesīs dievs bīda mēbeles" ("Dienas Grāmata")

"Jura Kronberga dzejas krājumam "Debesīs Dievs bīda mēbeles" ir spilgts un intensīvs raksturs. Tas izpaužas caur precīzo valodu, emocionālo spriedzi un eksistenciālo situāciju – nāves neizbēgamības apziņu. Šajos dzejoļos koncentrēti savijas visas dzejnieka radošās darbības pieredzējumi, gan pēdējo dzīves gadu skaudrā pārcelšanās (jurģošanas) un nolemtības apziņa, vienlaikus saglabājot pašironiju. Grāmatas trīsdaļīgā kompozīcija Guntara Godiņa sakārtojumā liek filigrāni izskanēt krājumam. Jau sākumā dzejnieka liriskais alter ego – Vilka Vienača tēls – izved lasītāju mītiskā sapņu pārrealitātē, kur ierauga neredzamo un caur vieglu un atspriegojošu naivumu vēršas uz pēdējo lielo jautājumu – kas būs pēc dzīves. Krājums lasītājā rada spēcīgu katarsi; tajā patiesi un vienlaikus izjusti gaumīgi atsegts dzīves laiks, kurā uzplaiksnī dabiska turpinātības tieksme, kas saduras ar beidzamības priekšvēstnešiem," dzejniece un literatūrkritiķe Sintija Kampāne.

Edvards Kuks "Vadi" ("Neputns")

"Edvarda Kuka debijas grāmata "Vadi" noteikti pārspēj parastā debijas dzejas krājumā vērojamo poētisko briedumu. Grāmata ir līdzsvarota, nepārspīlēti mērķtiecīga, daudzbalsīga. Tie ir meklējumi, kas pārliecinošās izteiksmes dēļ spēj lasītāju vest līdzi un aizraut. Lai gan nav šaubu, ka dzejoļus rakstījis jaunās paaudzes autors, jauneklīgā enerģija ir grāmatas ieguvums. Kuks raksta visnotaļ intelektuālu dzeju un ne reizi neļaujas sakāpinātai emocionalitātei, tomēr tajā neizpaliek personiskais un trauslais, pat ja reizēm dzejnieks ar diezgan atklātiem spēles elementiem slēpjas un maskējas. Un krājuma intrigu nostiprina arī vairākas grūti atminamas mīklas. Lasītāju atbilžu versijas noteikti atšķirsies, bet tas ir tikai vēl viens krājuma spēka apliecinājums," raksta dzejnieks un redaktors Jānis Vādons.

Ieva Rupenheite "palaidiet sievieti" ("Neputns")

"Tik noslēpumaini bez teikuma beigu pieturas zīmes tituldzejolī teikts – palaidiet sievieti. Vai tas ir kliedziens, pavēle vai vārīgs čuksts? Palaidiet brīvībā? Palaidiet priekšplānā? Tik smalkām, krāsainām otiņām, tik smalkām, asām adatiņām izzīmēts sievietes tēls. Viņa soļo gar jūru, un vējš viņai vicina rokas. Gar viņas ceļmalu aug nevis birztaliņas, bet irztaliņas, kur parādības irst un ir, protams, ļoti biklas. Viņas jūtas tik mainīgas – ta reizēm herbarizētas, ta kancerogēnas. Katoļu baznīcā lilijas zieds viņai vairs nesmaržo asiņaini, bet zem dievmātes apmetņa gan viņa kopā ar citiem labprāt pasēž un pasilda rokas. Vajadzētu padzīvot vieglāk, viņa domā, bet kā gan padzīvot vieglāk, ja no tuvinieku pelniem cementētās ēkas pil lietus, ja melns lakats ar sarkanām rozēm tumsā parāda zobus. Modrību uzturēt palīdz oglīte krūšu rajonā, brendijs vienatnē un sāpes ik rītu cituviet. Pašlaik, kad rakstu šīs rindas, gluži neviļus aiz loga pamanu, ka Rupenheites kristāmkleitiņa māca manai kristāmkleitiņai lidot ap māju," dzejniece Daina Sirmā.

Liepa Rūce "Atspulga balss" ("Pētergailis")

""Atspulga balss" pirmajā dzejolī izteiktais brīdinājums, ka ikviens lasītājs šeit nosals līdz nāvei, par laimi, nepiepildās. Liepas Rūces rētainajā zemē brūcēm ir acis un lielajā sprādzienā izpluinītajai rozei pietiek spēka atkal savilkties neskartā pumpurā. Kad durvis jau veras ciet, tumsas pēdējā matu šķipsnā iemirdzas mūsu pazaudētās rotas un atmiņas prot pieskarties vieglāk par saules gaismu. Kad atspulga balss gulstas starp sliedēm un atļauj sev triekties pāri, dzelzs vagoni šūpojas gurnos un sirds atvilgst sudraba maigumā. Lai gan visas pasaules cietokšņos nocietināto atspulga balsi verdošais metāls atdziestot vēl pamanās apvīt ar būri, jau pēc pāris lappusēm diena melnās domas un lausku pilis ir norijusi, lasītājam no pleciem nokrīt vismaz pāris dzīvju, debesīs iemirdzas jāņtārpiņi un pļavas ir pilnas ar zvaigznēm. Nē, neesam nosaluši līdz nāvei, esam nosaluši līdz atklāsmei, katarsei – līdzjūtībai un bailēm, līdz mierinājumam un skūpstam uz atspulga pieres," raksta dzejniece Daina Sirmā.

Inese Zandere "Mantojumi" (Neputns)

"Ineses Zanderes krājums "Mantojumi" apliecina dzejnieces meistarību, spēju izvēlēties pārliecinošus tēlus, metaforas un asociācijas, kas ir viegli uztveramas ne ierastuma vai paredzamības, bet precizitātes dēļ. Šajā ziņā – nekādu pārsteigumu, jo visi zinām, ka Zandere prot rakstīt. Tomēr diezgan nepārprotami paustā interese par sakņu, dzimtas, arī tradīcijas tēmu noteikti nav tas, ko varētu sagaidīt laikmetīgā, 2021. gadā izdotā krājumā. Dzejniece preparē savas (mūsu) atmiņas un vairākus attiecību virzienus, kurus varam saukt par latviskās pasaules (ja vien par tādu vairs ir pamats runāt) pamatiem. Piemēram, latvietis un koks – īpašā, iracionālā saikne, kas, kā liecina arī "Mantojumi", joprojām nav izzudusi. Tomēr dzejoļos nekādu klišeju, nekāda saldsērīga sarkanbalto prievīšu līmeņa tautiskuma/nacionālisma. Tāpēc Zanders krājums ir gan savā ziņā drosmīgs un pārsteidzošs (tas pievēršas pašlaik ne visai "ejošam" tēmu lokam), gan attiecīgās tēmas reabilitējošs, aktualizējošs. Izrādās, par tām joprojām ir iespējams rakstīt, turklāt – labi un interesanti. Un dzejoļu rindās var būt rodams svaigs "piliens dzīvības ūdens"." dzejnieks un redaktors Jānis Vādons.

Žurnāls "Domuzīme" iznāk kopš 2015. gada un tiek veidots par VKKF piešķirto finansējumu. No 2021. gada žurnāls iznāk sešas reizes gadā – februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī. To iespējams iegādāties preses tirdzniecības vietās un grāmatnīcās, abonēt arī digitālo versiju.