Konference 'Regīna Ezera un Austrumeiropas literatūra'. Ieraksts

Kā "Delfi" informē LNB pārstāvis Augusts Zilberts, konferencē gaidāmi padziļināti un izvērsti ārvalstu viesu priekšlasījumi, paneļdiskusijas ar ievērojamu rakstnieku un teātra mākslinieku piedalīšanos, kā arī vietējo un kaimiņvalstu zinātnieku uzstāšanās ar referātiem. Konference norisināsies tiešsaistē un to varēs vērot gan sociālajā tīklā "Facebook", gan vairākās vietnēs internetā, tai skaitā "Delfi".

Konferences pirmā diena galvenokārt veltīta rakstniecēm, Regīnas Ezeras laikabiedrēm Baltijā un Austrumeiropā, bet otrajā dienā pētnieki vērsīs uzmanību uz Ezeras literāro mantojumu un tā interpretācijām teātra un kinomākslā.

"Konferenci plānojām jau pirms gada, atzīmējot izcilās autores Regīnas Ezeras deviņdesmitgadi, taču pandēmija mainīja sākotnējo ieceri. Arī šogad pulcēt vienā telpā pētniekus no vairākām pasaules valstīm nav viegls uzdevums. Tomēr šis gads mums iemācījis, ka arī virtuālas norises var tikt organizētas kā vērienīgi un kvalitatīvi pasākumi, kas sniedz iespēju pievērst uzmanību šim notikumam plašākam kultūras interesentu lokam," stāsta literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, kurš ir viens no konferences idejas autoriem un organizatoriem kopā ar kolēģiem Andu Baklāni, Kārli Vērdiņu, Arti Ostupu un Ivaru Šteinbergu. Konference 3. un 4. decembrī tiks translēta tiešsaistē LNB.lv un LUMFI.lv, interneta portālā "Delfi" (Kultūra), gan nozīmīgāko Latvijas kultūras izdevumu "Facebook" lapās.

Kā atgādina organizatori, Regīna Ezera ir viena no izcilākajām latviešu prozaiķēm, kas vienlīdz spilgti rakstījusi romānus, īsprozu, publicistiskus darbus un dienasgrāmatas. Viņas romāns "Zemdegas" (1977) iekļauts Latvijas kultūras kanonā kā "reizē spilgts sava laikmeta dokumentējums, reizē pārlaicīgu tēmu un raksturu ietērpums krāšņā un vietumis īpatni sirreālā naratīvā." Ezeras proza izaicina ierastās žanru robežas un kā fenomens latviešu kultūrā bijusi nozīmīga turpmākajai latviešu prozas attīstībai. Literāte atstājusi spēcīgu ietekmi uz gan uz 20. gs. 80. gados debitējušajām autorēm – Gundegu Repši, Andru Neiburgu, Evu Rubeni, Rudīti Kalpiņu u.c., gan arī 90. gados debitējušo autoru, to vidū Ingas Ābeles un Noras Ikstenas rakstību.

Ezeras darbi ir plaši tulkoti un publicēti ārvalstīs, tāpēc viņas literāro mantojumu nepieciešams skatīt ne vien lokālo, bet arī starptautisko literāro procesu kontekstā. Konferences pirmā diena norisināsies angļu valodā, jo uzstāties aicināti arī ārvalstu pētnieki, tādējādi izceļot kopsakarības, kas veidojas starp Baltijas un Austrumeiropas valstu literatūrām. Starp tiem Rietumu pasaulē atpazīstamību guvusī literatūras teorētiķe un pētniece Lora Doila (Laura Doyle, University of Massachusetts-Amherst), Austrumeiropas literatūras pētniece Sanja Bahuna (Sanja Bahun, University of Essex). Savukārt Ezeras nozīmi latviešu literatūras kontekstā iezīmēs literatūrzinātniece Sandra Meškova (Daugavpils Universitāte).

Konferences otrās dienas aktivitātes notiks latviešu valodā, turklāt šajā dienā tiks vērsta uzmanība uz Ezeras literāro mantojumu un tā interpretācijām teātra un kinomākslā, tāpēc literatūrzinātnieku lokam pievienosies arī teātra zinātnieki un arī mākslinieki - Edīte Tišheizere (LU LFMI) Dmitrijs Petrenko (Liepājas Universitāte), režisori un aktieri Ināra Slucka, Jānis Znotiņš, kā arī dramaturģe un prozaiķe Rasa Bugavičute-Pēce. Zinātniskajos lasījumos piedalīsies arī latviešu valodas un literatūras skolotājas, kas padziļināti pievērsušās Ezeras daiļrades pētniecībai - Lita Silova (Rīgas Franču licejs) un Daiga Zirnīte (Rīgas Valsts 1. ģimnāzija), tāpēc īpaši aicināti ir Latvijā strādājošie humanitāro un sociālo zinātņu priekšmetu pedagogi, lai pilnveidotu skatījumu uz Ezeru kā vienu no skolu obligātās literatūras autorēm.

Konferenci finansiāli atbalsta Latvijas Kultūras ministrija, un pasākumā gaidāma arī LR Kultūras ministra Naura Puntuļa uzruna.

Informācija par konferenci, kā arī dažādi saistoši materiāli par Regīnu Ezeru turpmākās nedēļas tiks publicēti sociālā tīkla "Facebook" lapā.