Iznācis Leona Brieža pēcnāves romāns 'Skuķe'

Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis par Leona Brieža daiļradi saka: "Realitātē, kurā dzīvojam, nekas nav pazudis. Tajā eksistē tas stabilais pamats, kura dēļ vērts dzīvot, un tā ir mīlestība. "Vienīgais brīnums, ko šajā dzīvē vērts piedzīvot, mīlestība…" — tāda ir romāna galvenā atziņa. No laika paradoksālā ritējuma pazemes labirinta mezglojumos cilvēks spēj iznākt mīlošs un labestīgs, jo ir ticējis, ka "dzīve ir pavēle, kas jāizpilda". "Skuķe" sniedz bibliskas atklāsmes apjautu, ka dzīves pilnasinīgums ir tepat un blakus, tajā konkrētajā esamībā, kurā mēs dzīvojam. Arī ciezdami, maldīdamies un kļūdīdamies."

"Visu mūžu tēvs ar aizgrābtību un pat tādu kā veselīgu fanātismu nodevās savai sirdslietai — literatūrai. Tomēr viņš tajā nebija sevi atradis līdz galam un nebija pieķēries vienam žanram, un tieši tas, kā izrādās, sniedza vislielāko prieku pēdējos dzīves gados. Kādā sarunā jokojot norādīju, lai liek tos dzejoļus un tulkošanu pie malas un mēģina uzrakstīt kādu garāku sacerējumu. Nepagāja ne gads, kad tēvs mani uzaicināja uz sava pirmā romāna prezentāciju, un īsi pirms aiziešanas mūžībā viņš man smaidot atzina, ka tagad patiešām ir sevi atradis literatūrā. Tēva otrais romāns "Skuķe" ļauj vēl tiešāk un nepastarpinātāk iepazīt viņa sarežģīto, bet unikāli ģeniālo pasaules redzējumu, kas vienlaikus cieši apvienojas gan ar realitāti, gan ar izdomu. Un man ir liels gandarījums būt daļai no viņa pasaules," par sava tēva darbu atklāj Adrians Briedis-Makovejs.