Viktora otrās grāmatas žanru var raksturot kā esejisku tekstu, kuru pats autors skaidro grāmatas ievadā: "Kad esmu izstaigājis atmiņās dažādus laikus, bijis uz dažādām filmām, tad izrādās, ka kabatas man pilnas ar vecām kinobiļetēm, kuras žēl mest laukā, jo katrai ir savs stāsts. Bet ko lai ar tām iesāk? Un tad radās doma – tās visas varētu sagrupēt pēc tēmas vai pēc tēliem, kas katrā no filmām parādās vairāk nekā citi. To es arī nolēmu darīt, un tas pats ir sanācis arī ar šo grāmatu, kas nav nekāda kino enciklopēdija, jo tās pamatā ir personiskas asociācijas. Tāpēc katrā nodaļā ir savs dominējošais tēls, un ap to savirknētas nevis recenzijas par dažādām filmām, bet atmiņu gleznas, izjūtas, gaisotne un personiski stāsti, kāpēc katra no šīm filmām man ir svarīga. Es skaidri zinu, ka ikvienā no grāmatas nodaļām var pielikt klāt vēl kādu "kinobiļeti", jo nekas nav pilnīgs. Bet man gribējās paļauties uz atmiņu, ne uz racionālu izpēti."
Grāmatas beigās pievienots visu tekstā minēto filmu alfabētisks apkopojums, ļaujot lasītājam izmantot šo filmu izlasi kā ceļvedi, bagātinot savu pieredzi un iepazīstot pasaules kino klasiku. Šim pašam nolūkam kalpo arī kinomūzikas izlase, kuru, balstoties grāmatā minēto filmu sarakstā, sastādījis mūzikas pētnieks un Viktora draugs Klāss Vāvere; izlase (110 skaņdarbi ar kopējo garumu 6 stundas) pieejama platformā "Spotify" un kolekcijas adrese publicēta grāmatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
