Iznākusi Andra Levāna un Māra Zandera grāmata par Livonijas vēsturi

Izdevniecībā "Aminori" izdotā grāmatu sērija "Latvijas vēstures mīti un versijas" ir profesionālu vēsturnieku stāstījumi un polemiskas sarunas ar žurnālistu Māri Zanderu par Latvijas vēsturē strīdīgām un maz cilātām tēmām.

LU VFF viduslaiku vēstures profesora Andra Levāna un Māra Zandera sarunās tapušais darbs ir ceturtā sērijas grāmata, kas ļaus lasītājiem labāk izprast sarežģītās vēsturiskās norises Livonijas veidošanās laikā 12./13.gs. mijā Eiropas vēstures kontekstā, uzzināt par nozīmīgām personībām, politiskajiem, sociālajiem, ekonomiskajiem un kultūras procesiem Livonijā no 13. līdz 16. gadsimtam, laužot vairākus iesakņojošos mītus un stereotipus un paverot jaunu, mūsdienīgu skatījumu uz šo vēstures periodu, vēsta izdevēji.

Kā sola autori, krāšņi ilustrētajā grāmatā varēs atrast atbildes uz jautājumu, kas īsti bija Livonija un kas nekādā ziņā nebija. Varēs uzzināt arī to, vai viduslaiki tiešām bija reliģiska fanātisma, nebeidzamu karu, tumsonības un ekonomiskas mazspējas laikmets.

Vēl daži jautājumi, uz kuriem atbild vēstures doktors Andris Levāns: Kāpēc aplams ir mīts, ka 12. gadsimta beigās un 13. gadsimta sākumā Daugavas lejtecē ieradās "vācieši"? No kurienes, kā un kāpēc radās mīts, ka 12.–13. gadsimtā pastāvēja "senlatviešu" valstis un bija savi valdnieki "karaļi"? Vai iespējams pateikt, kas bija Kaupo – nodevējs, pragmatiķis vai svētais? Kāds bija sieviešu statuss viduslaiku Livonijā? Vai Livonijā atrodami pirmsākumi vēlākajām "dižciltīgajām" vācbaltiešu dzimtām? Kāpēc mēs tik maz zinām par Livonijas kultūru?

"Turot rokās nelielo sējumu pēc tam, kad tas izlasīts, ir skaidrs, ka ir radīts labākais latviešu valodā lasāmais apkopojums par šķietami tik tālo Livoniju. Tas ļaus mūsdienu cilvēkam iegūt pārsteidzošas atklāsmes un negaidot pamanīt tos pavedienus un sakritības, kas pēkšņi padara viduslaiku cilvēka pasauli laikmetīgu," jauno grāmatu vērtē Dr. hist. Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks un LU VFF docents.

"Iespējams, pēc grāmatas izlasīšanas mēs kļūsim redzīgāki un pamanīsim šīs pasaules klātbūtni ne tikai Rīgas Doma noslēpumainajās skulptūrās (viena no tām mūs uzlūko no grāmatas vāka), bet arī savos ikdienas priekšstatos un izpratnē par Latvijas pagātni. Un kas gan ir vēsture, ja ne tagadnes cilvēka stāsts par aizgājušiem laikiem? Andris Levāns talantīgi apliecina šī stāsta spēku un nozīmi, viņa stāstā viduslaiku pasaule iegūst krāsas un formu, tā elpo mums tepat līdzās, jo tā ir daļa no mums. Stāsts par aizmirsto Livoniju patiešām ir stāsts par mums pašiem. Par to, kā mūsu priekšteči pirms pāris simt gadiem to atklāja, jo Livonija bija nepieciešama kā vācbaltiešiem, tā jaunlatviešiem. Tas ir stāsts par to, kā Livonijas attēls laika gaitā mainījās, projicējoties arvien jaunos uztveres spoguļos, un ir aizraujoši redzēt, teju pat taustāmi sajust, kā Rietumeiropas gotika iemiesojās Daugavas kaļķakmenī, kā radās un mainījās Livonijas seja. Tā turpina mainīties arī šodien, jo, kā raksta Levāns, "vēsturiskā atmiņa ir pārsteigumu pilns kolektīvās apziņas fenomens. Tā atgādina mums par laikabiedru, ne tikai viduslaiku hronistu, apjukumu un radošumu pagātnes priekšā," papildina Mintaurs.

Izdevniecības "Aminori" sērijā "Latvijas vēstures mīti un versijas" jau iznākušas vēstures zinātņu doktora, Latvijas Valsts vēstures arhīva vadošā pētnieka Jāņa Šiliņa un Māra Zandera darbs "Ķēpīga tēma. Latvieši – boļševiku balsts?", vēstures zinātņu doktora, diplomāta Ginta Apala un Māra Zandera grāmata "Latvieši, vācbaltieši un Krievija. Polemiska saruna" un LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straubes un žurnālista Māra Zandera darbs "Labie zviedru laiki. Vai tiešām?".

Lai nodrošinātu iespējami plašu ieinteresēto auditoriju, grāmatu sērija gan saturiski, gan vizuāli veidota populārzinātniskā stilā, izmantojot bagātīgu vizuālo materiālu, nodrošinot plašu atsauču sistēmu un ieteicamās literatūras sarakstu. Grāmatu sērijas projekta vadītāja un redaktore Inita Saulīte-Zandere, māksliniece Anna Aizsilniece.