Latviešu oriģinālprozas sadaļā jauni Riharda Bargā, Aksela Hirša un Pētera Pūrīša stāsti. Tulkotājs Dens Dimiņš sarūpējis grieķu rakstnieka Hrista Kitreotisa stāstu par piederību un svešatnību un par galējām sporta kaislībām, bet tulkotāja Ilze Lāce iepazīstina ar angļu rakstnieka Gaja Vēra īsprozu.
Agneses Rutkēvičas, Evijas Puķes-Jansones un Krišjāņa Zeļģa dzejkopas, kā arī pēdējais Leona Brieža (1949-2020) sūtījums "Domuzīmei" pirms aiziešanas mūžībā – rumāņu dzejnieka Joana Floras atdzejas kompozīcija.
Par mutvārdu stāstniecību – tradīciju, ko uztver kā pašsaprotamību, bet kurai ir būtiska vērtība, sarunājas filozofe, folkloriste Māra Mellēna un pētnieks Guntis Pakalns. Savos janvāra dienu pierakstos ļauj ielūkoties dzejniece Ieva Rupenheite, par dialogu ar mirkli prāto literatūras kritiķe Jūlija Dibovska, savukārt uz tiešiem jautājumiem īsintervijā atbild rakstnieks Jānis Joņevs.
Gada apskatus par Latvijas literatūru uzrakstījušas Ieva Kolmane un Sintija Kampāne, bet recenzijas par nesen izdotajiem dzejoļu krājumiem – Artis Ostups un Līvija Baumane–Andrejevska. Māris Salējs izvērsti analizē Ingmāras Balodes sastādīto Česlava Miloša atdzejas grāmatu "Dāvana".
Rakstā "Multilingvisma paradoksi un latviešu valoda" valodnieks Jānis Vādons pievēršas angļu valodai un multikulturālisma ietekmēm Eiropā, kas atbalsojas arī Latvijā. Tāpat valodnieks vaicā, kādu nākotni latvieši vēlas un vēl savai valodai un kāda rīcība stiprinās un attīstīs latviešu valodu?
Vēsturniece Vita Zelča rakstā aplūko latviešu avīžniecības pirmo – zelta gadsimtu un nosauc desmit izcilākos 19. gs. un 20. gs. sākuma latviešu izdevumu redaktorus.
Tulkotājas Ievas Lases 60.-80. gados rakstītās vēstulēs rakstniekam Gunaram Janovskim, kurš dzīvoja trimdā Lielbritānijā, ielūkojas literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe, ļaujot iejusties "dzelzs aizkara" gadu gaisotnē, kurā dzīve rit diviem inteliģentiem jaunības draugiem.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrējuši Jurijs Tatarkins, Mārtiņš Dziļums, Normunds Ozols, Baiba Tropa.
"Domuzīmes" galvenā redaktore ir Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktori Mārtiņš Mintaurs un Liene Rokpelne, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2022. gadā iznāks seši "Domuzīmes" numuri — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
