"Serotonīns" ir stāsts par vientulību, ilgām un ciešanām, vienlaikus apsūdzoši norādot uz mūsdienu morālajām vērtībām. Līdzīgi kā iepriekšējos Velbeka darbos, kuros valda autoram raksturīgais garīgais panīkums un sabiedrībā novērojamās sociālās plaisas, ko radījusi neizbēgamā Rietumu kultūras ietekme, arī šajā romānā galvenais varonis ir ar dzīvi neapmierināts pusmūža vīrietis.
Dziļi nomākts pēc sakāves gan profesionālajā, gan mīlas jomā, novecojušais hedonists un lauksaimniecības eksperts Florāns Klods Labrusts secina, ka “mirst no skumjām”. Attiecības ar pašreizējo draudzeni, kura sākusi viņu nicināt, ir strupceļā, karjera tāpat, un ikdienu grūti iztēloties bez regulāras medikamentu devas. Smokot no vientulības, patērnieciskuma, hedonisma un pilsētas nomocīts, Labrusts nolemj atgriezties Normandijā, kur reiz reklamējis vietējos sierus, iemīlējies un pat – kā tagad šķiet – bijis laimīgs. Taču turienes zemkopji tāpat kā viņš ilgojas pēc neiespējamā – vienkāršāku un humānāku jeb “zelta” laiku atgriešanās un gatavi par to cīnīties vārda tiešā nozīmē.