Šī ir grāmata, kas kļuvusi par bibliogrāfisko retumu un pēc lasītāju pieprasījuma ir piedzīvojusi atkārtotu izdevumu. Pirmo reizi Latvijā izdota 2011. gadā.
Autors romānā "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus" saaudis vēsturiskos un mitoloģiskos motīvus, izveidojot krāšņu un simbolisku stāstu, kas neatstāj lasītāju vienaldzīgu, portālam "Delfi" raksta izdevēji.
"Tēvocis Votele stāstīja, ka mans tēvs – aizvien vēl mežā dzīvodams – no satraukuma un skaudības grasījies vai uzsprāgt, domādams par to, kādu saistošu dzīvi baudīja ciema ļaudis un cik gan tiem bija aizraujoši daikti. "Mums ir aši jāpārvācas uz ciemu!" viņš esot bļaustījies. "Citādi dzīve mums aizslīdēs garām! Mūsdienās visi normāli cilvēki dzīvo zem klajas debess, nevis krūmos! Arī, es gribu art un sēt, kā dara visur attīstītā pasaulē! Ar ko es esmu sliktāks? Negribu dzīvot kā ubags! Jūs tikai paraugieties uz bruņnešiem un mūkiem – tūlīt redzams, ka tie ir simt gadu mums priekšā attīstībā! Mums jāpiepūlē visi spēki, lai viņus panāktu!"
Lēmets uzaudzis starp meža ļaudīm, kas vēl atminas laikus, kad igauņi bijuši vareni un pārtikuši un Ziemeļu Rupucis tos sargājis no visiem ienaidniekiem. Taču pasaule mainās, un līdz ar to arī cilvēku vērtības. Lēmets kļūst par pēdējo, kurš vēl māk senos čūskuvārdus…
Andruss Kivirehks ir viens no latviski visvairāk tulkotajiem igauņu rakstniekiem – līdz šim izdotas septiņas viņa grāmatas bērniem, divi romāni un viens stāstu krājums, turklāt viņš pagaidām ir vienīgais ārzemju autors, kas divas reizes saņēmis Jāņa Baltvilka balvu. Satīras talanta dēļ autors ir iemīļots Eiropā un tulkots vismaz divpadsmit Eiropas valodās.