'Nepārliecina projekta ideja' – rakstnieks Kļavis vēršas tiesā pret VKKF

Kā Kļavis vēsta tviterī, prasības pieteikums pret VKKF pagaidām noraidīts. Portālam "Delfi" rakstnieks saka, ka prasība tiks precizēta: "Es neprasu nekādu naudu, bet gan to, lai no VKKF nolikuma tiktu izņemti absurdi, novecojuši šī dokumenta punkti," skaidro Kļavis.

Viņš norāda, ka VKKF nav pamatojis lēmumu par finansējuma atteikumu viņa projektam – grāmatai par literatūru vidusskolēniem. Fonda Literatūras nozares ekspertu komisija, pamatojoties uz nolikuma 7.1.2.1. punktu atzinusi, ka "projekta ideja nepārliecina," un, kā saka rakstnieks, šo nolikuma punktu var izmantot teju visās situācijās.

"Tiesai ir jābūt," portālam "Delfi" saka rakstnieks, minot, ka nolikuma punkts par pārliecinošu projekta ideju ir nepieņemama. "Tas ir absurds, tā ir absolūti emocionāla frāze, kura varētu izskanēt kādā bibliotēkas grāmatu draugu kopā vai pašdarbības autoru grupā, kas apspriež savus veikumus. Nevis valsts struktūrā, kas literatūrai gadā piešķir aptuveni pusmiljonu eiro," saka rakstnieks.

Kļavis norāda, ka iepriekš, sadarbojoties ar VKKF, ir bijušas reizes, kad finansējums ir piešķirts, un reizes, kad nē. Tomēr līdz šim nav nācies saskarties ar šādu atteikumu. "Ir bijis, kad projekts nepilnīgi noformēts, ir bijis, kad pats neesmu spējis izklāstīt savu ideju. Ir arī bijuši līdzīgi projekti, kas izrādījušies labāki, un man ir atteikts, bet es par to nepārdzīvoju. Šobrīd nespēju saprast, kas ir "pārliecinoša projekta ideja," jo ar šo punktu var "izravēt" jebko: nepatīk autors? – ideja nepārliecina. Komisijas loceklis nav iedziļinājies projekta problemātikā? – nepārliecina ideja," saka rakstnieks, rezumējot, ka, ja komisijai ideja ir sveša, tad tā ir nepārliecinoša.

Viņa iesniegtais projekts, kurš nepārliecināja VKKF, ir literatūras grāmata vidusskolēniem, kas, kā stāsta rakstnieks, noderētu jaunajā izglītības programmā. "Gribēju uzrakstīt grāmatu, kurā atraktīvā formā būtu vēstījums par literatūru kā tādu, mēģinot izskaidrot to, sākot no antīkajiem laikiem līdz mūsdienām, pārvēršot to tādā kā piedzīvojumā," stāsta Kļavis.

"Es neesmu vienīgais, kas saņēmis šādu pamatojumu par finansējuma nepiešķiršanu. Par to ir sašutuši daudzi, un šis punkts tiek izmantots gandrīz visos gadījumos, kad grūti atrast argumentāciju un to atrast parasti ir grūti," saka rakstnieks.

Viņš arī atzīst, ka pats visus pieteiktos un fonda atbalstītos darbus ir godīgi uzrakstījis un tie ir izdoti, taču, vēsturiski raugoties, ir arī atbalstīti pieteikumi, kas nav realizēti. "Meklējot grāmatu, tāda darba nav, jo autors nemaz to nav uzrakstījis," skaidro rakstnieks.

"Runājot par komisiju, no septiņiem cilvēkiem tikai divi ir Rakstnieku savienības biedri – profesionāli literāti. Savukārt no pārējiem pieciem trīs pārstāv izdevniecības un viens pārstāv medijus, kas saistīti ar literatūru. Nav brīnums, ka viena no izdevniecībām, kuras pārstāvis ir šajā komisijā, saņem gandrīz desmito daļu no visa piešķirtā. Tur ir klajš interešu konflikts, turklāt tas viss vēl balstās uz nesakārtotas likumdošanas bāzes, kas varbūt kādreiz bija pieņemami," secina Kļavis.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, VKKF padomes izdotos administratīvos aktus var pārsūdzēt tiesā, un šis nav pirmais gadījums, kad kāds no pieteicējiem šīs tiesības ir izmantojis. Līdzšinējie tiesas spriedumi bijuši labvēlīgi fondam, un pieteicēju prasījumi ir tikuši noraidīti, portālam "Delfi" norāda VKKF pārstāve Ilona Skuja.

No Kļavja puses fonds saņēmis vēstuli, kurā tas tiek informēts, ka autors vērsīsies Administratīvajā rajona tiesā.

Fonds, vaicāts par līdzšinējo sadarbību ar Kļavi, norāda, ka rakstnieks VKKF konkursos piedalās kopš 2000. gada, un regulāri saņēmis radošās darba stipendijas vairāku romānu un stāstu krājumu sarakstīšanai.

Atgādinām, ka saskaņā ar VKKF padomes 2022. gada 28. aprīļa sēdes lēmumu Literatūras ekspertu komisijā darbojas šādi literatūras nozares profesionāļi: Zanda Gūtmane, Anna Rancāne, Ingmāra Balode, Vita Mekša, Inga Bodnarjuka-Mrazauskas, Maira Dobele un Alīse Nīgale.

VKKF ir publisks nodibinājums, kas darbību uzsāka 1998. gadā; fonds darbojas saskaņā ar tā likumu un nolikumu. VKKF mērķis ir nodrošināt tādu mākslas un kultūras vidi Latvijā, kas balsta un bagātina katra indivīda un sabiedrības identitāti un attīstību, kas ikvienam palīdz kritiski izprast un analizēt pasauli, būt elastīgam un atvērtam pārmaiņām. Fonds savus mērķus īsteno ar mērķprogrammu un regulāro projektu konkursu starpniecību.

Aivars Kļavis (1953) ir latviešu rakstnieks un publicists. Izdevis vairākus romānus un stāstu krājumus, kā arī grāmatas bērniem un jauniešiem. Strādājis kā žurnālists un redaktors dažādos preses izdevumos, bijis viens no Atmodas laika leģendārā žurnāla "Avots" izveidotājiem un tā galvenais redaktors. Viens no Kļavja jaunākajiem darbiem – "Avota laiks" (2021) – vēsta par žurnāla iznākšanas vēsturi. Aivars Kļavis saņēmis Latvijas Literatūras gada balvas specbalvu par romānu ciklu "Viņpus vārtiem" (2012), Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā par triloģiju "Ceļš uz nezināmo zemi" (2019), kā arī dažādus citus apbalvojumus. Kļavis ir Baltijas Asamblejas balvas literatūrā laureāts.