Foto: Publicitātes attēls

Apgādā Jānis Roze klajā laists Benedikta Andersona (1936–2015) zinātniskās monogrāfijas "Iedomātās kopienas" tulkojums latviešu valodā, turpinot LU LFMI gādību par fundamentālu teorētisko tekstu tulkošanu un izdošanu latviešu valodā sērijā "Theoria".

Šajā grāmatā Benedikts Andersons aplūko tautības "iedomāto kopienu" izveidi un globālo izplatību, pētot procesus, kas radīja šīs kopienas: reliģisko ticību teritorializāciju, monarhisma pagrimumu, kapitālisma un drukas mijiedarbību, valsts valodu attīstību un laika priekšstatu maiņu. Viņaprāt, kopiena kā ideja radusies Dienvidamerikā, nevis deviņpadsmitā gadsimta Eiropā. Andersons parāda, kā Amerikā dzimušo oriģinālo nacionālismu modulāri pārņēma tautas kustības Eiropā, imperiālistiskās varas un anti-imperiālisma pretošanās Āzijā un Āfrikā.

Vēlāk šī piederības sajūta tika veidota un pārformulēta visos līmeņos, sākot no augstās politikas līdz populārajai kultūrai, izmantojot iespieddarbus, literatūru, kartes un muzejus. Lai parādītu, kā nacionālisms veidoja mūsdienu pasauli, Andersons izmanto piemērus no Dienvidaustrumāzijas, Latīņamerikas un Eiropas nesenās pagātnes, izsekojot nāciju uzplaukumam un konfliktiem un impēriju pagrimumam.

Benedikts Andersons ir viens no sava laika ietekmīgākajiem politikas zinātniekiem, vēsturniekiem; strādājis par pasniedzēju Kornela Universitātē, atstājis apjomīgu intelektuālu mantojumu. "Iedomātās kopienas" (1983) joprojām ir visietekmīgākā grāmata par nacionālisma pirmsākumiem, kas aizpildīja Rietumu domāšanas tradīcijās iepriekš pastāvējušo vakuumu. Šo darbu, kas tulkots vairāk nekā 30 valodās, lasa visā pasaulē, un tas citēts biežāk nekā jebkurš cits angļu valodā sarakstīts apcerējums humanitāro zinātņu jomā.

Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Dita Ābola, zinātniskā redaktore Sandra Meškova, bet pēcvārda autore ir Dace Bula. Grāmatas noformējumu veidojis Aleksejs Muraško.

Tulkojumu sērijā "Theoria" paredzēts publicēt nozīmīgus kultūras teorijas darbus, kas paver humanitāro un sociālo zinātņu pētniekiem unstudentiem, kā arī plašākai auditorijai iespēju iepazīties ar svarīgiem 20. gs. otrās puses un 21. gs. teorētiķu darbiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!