Tulkotājs Guntars Godiņš grāmatas priekšvārdā raksta: "Darbs bija reizē liela atbildība un bauda, jo tik apbrīnojami sulīga, bagāta un padomjlaiku precīzi raksturojoša valoda, kādā raksta Lēlo Tungala, mūsdienās tiek lietota reti. Šo darbu psiholoģiski nebija viegli tulkot un nebūs viegli lasīt, jo rakstnieces autobiogrāfiskais, traģiskais, komiskais, absurdais un galvenais – daudziem dziļi personiskais stāsts, labi zināmais, atmiņās saglabātais – stāsts vienaldzīgu neatstāj."
Grāmatā Lēlo Tungala attēlo savu bērnību Staļina laikā, kurā viņa krievu valodu pirmoreiz dzirdēja tad, kad tika arestēta un vēlāk arī izsūtīta Lēlo māte, kas strādāja par skolotāju nelielā skolā. "Jāpiekrīt grāmatas tulkotājam – grāmatu nav viegli lasīt, tomēr tā ievelk savās lappusēs un katram pašam ir iespēja izdzīvot laikmeta absurdu šausmas un traģikomismu, kas, skatīts mazas meitenes acīm, ir pārvērties par ļoti smeldzīgu un aizkustinošu vēstījumu tiem, kas dzīvo šodien," saka Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze.