Romāna "Ielas zēni" pirmtulkojums ir īpašs notikums, jo iepriekš latviešu valodā tulkoti vien pāris Pazolīni dzejoļi, kaut autoru nereti piemin kā vienu no svarīgākajām 20. gadsimta Itālijas literatūras un kinomākslas personībām. Pazolīni bija ne tikai kinorežisors un scenārists, dzejnieks, rakstnieks un dramaturgs, bet darbojies arī kā aktieris, gleznotājs, politiķis, žurnālists un kritiķis. Vairāk nekā divdesmit filmu – gan spēlfilmu, gan dokumentālo – režisors, vairāku filmu scenāriju līdzautors, vairāku romānu un dzejoļu krājumu autors. Pagājušā gadsimta 60. gados ienākdams kino, viņš sāka realizēt savas savdabīgās idejas, kuras līdz tam bija īstenojis literatūrā. Itālijā pretrunīgi vērtēts tiešā erotisma, naturālisma stila un komunistisko uzskatu dēļ. Gājis bojā, nežēlīgi noslepkavots joprojām neskaidros apstākļos.
Romāns "Ielu zēni" vēsta par vienkāršo ļaužu likteņiem pagājušā gadsimta 50. gadu Romā. Romāns nelaipo savā vēstījumā, bet ataino pēckara dzīvi reizē skaudri un poētiski. Otrā pasaules kara izskaņā Roma ir drupās, visapkārt nabadzība, pilsētā joprojām vācieši, un policija cenšas aizkavēt zādzības, kas notiek uz katra soļa. Svelmainā jūlija rītā nomales puika Ričeto dodas uz baznīcu, lai saņemtu savu Pirmo komūniju. Necik ilgi, un viņš apzog aklu ubagu, bet par iegūto naudu noīrē laivu, lai kopā ar draugiem dotos izbraukumā pa Tibru…
"Domāt par Pjēru Paolo Pazolīni nozīmē domāt par šīs pasaules bezgalīgajām pretrunām un savstarpēju nesaderību," grāmatas priekšvārdā raksta kinorežisors Dāvis Sīmanis. "Tāpat tas nozīmē domāt par renesanses laikmetam vairāk atbilstošo uomo universale – kādu, kurš vienlīdz veiksmīgi spēj radīt literatūrā, vizuālajā mākslā, teātrī vai kino. Un vēl tas nozīmē domāt par mūžīgo pilsētu Romu."
Grāmatu no itāļu valodas tulkojusi Līva Trektere, pie izdevuma tapšanas darbojušies redaktors un korektors Arturs Hansons, redaktore Jana Bērziņa, valodas konsultants Džulio Lo Bello, vāka dizainers Dato Mgeladze, maketa dizainers Rauls Liepiņš. Grāmata izdota ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Itālijas Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrijas atbalstu.
Izdevniecība "Aminori" sāka darbību 2017. gadā un izdod grāmatas par vizuālo mākslu, Latvijas un Rīgas vēsturi un kultūru, arī dzeju, daiļliteratūru un grāmatas bērniem. "Aminori" īpašas uzmanības lokā ir arī kino pasaule: 2019. gadā tai bija gods izdot kinozinātnieka Viktora Freiberga pirmo grāmatu "Kinomāna slimības vēsture", šogad iznāca Viktora Freiberga un Danielas Zacmanes piezīmes par filmām un dzīvi dienasgrāmatas formātā "Vakar, šodien, rīt". "Aminori" izdevusi arī Federiko Fellīni autobiogrāfisko grāmatu "Veidot filmu" un Vudija Allena krājumu "Bez spalvām".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
