Lai arī kādam varētu šķist, ka Jānis Joņevs joprojām atrodas sava pirmā romāna "Jelgava 94" popularitātes ēnā, pats rakstnieks mierīgi dzīvo un raksta tālāk. Stāstu krājums "Tīģeris" pagājušogad saņēma Latvijas literatūras gada balvu, bet šogad ceļu pie lasītājiem uzsācis "true crime" jeb dokumentālajā kriminālžanrā tapušais darbs "Decembris", kas vēsta par vairākām baisām slepkavībām Rīgā 1997. gadā nogalē. Tajā Joņevs sev neraksturīgi iejūtas izmeklētāja ādā, cenšoties rast skaidrību, kas toreiz notika – Rīgā patiešām uzdarbojās maniaks, kā spekulēja laikraksti, vai tā bija tikai neparastu sakritību virkne.
Ar Jāni Joņevu tiekamies viņa grāmatas noskaņai īsteni atbilstošā laikā – tumšā, lietainā novembra vakarā, taču vismaz varam patverties omulīgajā franču kafejnīcas atmosfērā. Saruna gan ievirzās par baisām tēmām, no maniakiem nonākot arī līdz karam Ukrainā, ar ko Joņevs noslēdz savu grāmatu, rakstot, ka "tagad galvenais maniaks ir labi zināms" un "vairs nav jāmeklē grāmatās, kā izskatās velns". Taču iesākumā mani urda ziņkāre, kā tas ir – dzīvot Latvijā kā profesionālam rakstniekam.
Tev ir iznākusi jau trešā grāmata pieaugušajiem, esi ieguvis divas Latviešu literatūras gada balvas un citas godalgas – vai beidzot jūties kā profesionāls rakstnieks?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
