Foto: LETA
Ojāra Vācieša literāro prēmiju dzejā ieguvis Henriks Eliass Zēgners ar dzejoļu krājumu "Paradīze", ko publicējusi izdevniecība "Neputns", pavēstīja Ādažu novada pašvaldības vecākais sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Pārums.

Zēgnera otro dzejoļu krājumu žūrija par labāko atzina 13 darbu konkurencē.

Visvairāk nominantu bija pieteikusi izdevniecība "Neputns", kura izvirzīja sešus dzejoļu krājumus, starp tiem arī pagājušā gada uzvarētāja Ivara Šteinberga otro dzejoļu krājumu "Jaunība". Pirms gada Šteinbergs saņēma Vācieša prēmiju par debijas dzejoļu krājumu "Strops".

Ar saviem jaunākajiem dzejoļu krājumiem nominēti dzejnieki Inta Kampara, Zane Daugule, Elīna Bākule-Veire, Marija Luīze Meļķe, Henriks Eliass Zēgners, Rolands Briedis, Rūta Mežavilka, Artis Ostups, Madara Gruntmane, Inga Pizāne, Māra Zālīte, Andra Manfelde un jau pieminētais Šteinbergs.

Dzejoļu krājumus vērtēja konkursa komisija piecu cilvēku sastāvā - Ādažu novada domes deputāte un komisijas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS), dzejnieks un tulkotājs, 2009. gada O. Vācieša prēmijas ieguvējs Edvīns Raups, O. Vācieša muzeja direktore Ieva Ķīse, Carnikavas pamatskolas pedagoģe Ilze Vāciete un dzejniece, 2018. gada O. Vācieša prēmijas ieguvēja Daina Sirmā.

Ojāra Vācieša literārās prēmijas ikgadējā konkursa organizētājs ir Ādažu novada pašvaldība, kas īsteno Carnikavas pašvaldības iepriekš uzturētas tradīcijas pēctecību.

Vācieša prēmija pirmoreiz pasniegta 1984. gadā, par kuras laureātiem kļuva dzejnieki Jānis Peters, Vitauts Ļūdēns un Ivans Dračs, 1988. gadā prēmiju saņēma Vizma Belševica, Zālīte, Jānis Baltvilks un Juris Kronbergs, bet 1993. gadā - Imants Ziedonis, Māra Mellēna, Ernests Spīčs, Valdis Muktupāvels un Guntars Godiņš. 2003. gadā Ādažu novada dome kopā ar Carnikavas pagasta padomi atjaunoja O. Vācieša prēmiju, bet no 2011. līdz 2020. gadam prēmiju pasniedza Carnikavas novada dome.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!