Pēc veiksmīgas "klasiskās trimdinieku patvēruma zemes" Šveices sasniegšanas 1906. gada janvārī abi Piektā gada bēgļi ir atraduši apmešanās vietu Cīrihes ārpilsētā, vēsturiskos notikumus atgādina pasākuma rīkotāji. Tur, patvērušies klusā, gleznainā Cīrihberga ieliņā (priekšlasījuma gaitā šo pilsētas rajonu varēs iepazīt gan no vēsturiskā, gan mūsdienu skatpunkta), Rainis un Aspazija mēģina atgūt iekšējo līdzsvaru, iejusties savā jauniegūtajā Artura Nagliņa un Amālijas Herkiras identitātē un atsākt pārtraukto radošo darbu.
Taču velti: morālās atbildības sajūta pret saviem sekotājiem abus Piektā gada notikumu garīgos ierosinātājus aizved uz nemierā rūgstošo Cīrihes strādnieku izglītības centru "Eintracht", kur, izmisuši par soda ekspedīciju terora piemeklētās dzimtenes likteni, dzejniekus gaida tautieši – vietējās sociāldemokrātu sekcijas biedri, studenti un prāvs skaits politisko bēgļu no Latvijas. Gaida ar cerību uz garīgu stiprinājumu un iedrošinājumu traģiskajā situācijā, kad revolūciju jau tikpat kā noslāpējis autoritārās varas pārspēks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
