"Cenzūras klātbūtne ir bijusi ārkārtīgi aktuāla gan Aspazijas dzīves laikā, gan pēc dzejnieces nāves," stāsta Aizpure. "Kamēr Rainis Latvijas PSR "kļūst" par vispāratzītu revolucionāru dzejnieku, Aspazija, cik vien tas bijis iespējams, Padomju Savienības literatūras vēsturē tiek marginalizēta un dēvēta vien par "Raiņa atraitni", nevis izcilu latviešu rakstnieci. Latvijas vēstures notikumi ir veidojuši mūsdienu demokrātiskās sabiedrības domas ievirzi un, lai arī Aspazijas personība un daiļrade kopš neatkarības atgūšanas tikusi mērķtiecīgi atjaunota, mūsdienās brīžos, kad māksla, literatūra vai citas kultūras sfēras kļūst neērtas un provokatīvas, sabiedrībā aktivizējas asa cenzūra."
Zinātniskie lasījumi "Aizliegts nav atļauts" plašākā vēsturiskā skatījumā aplūkos cenzūras procesus no Aspazijas laika līdz mūsdienu aktuālajiem procesiem. Tie turpinās Raiņa un Aspazijas mājā skatāmās izstādes "Aizliegtā modernitāte Raiņa un Aspazijas bibliotēkā" ieskatu arvien aktuālajā tēmā par varas un kultūras attiecībām un aicinās lūkot, kā vēsture ietekmē mūsdienu izpratni par literatūras un citu kultūras sfēru attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
