"Pāršķirstot tēva (Aivara) mantas," turpina Anita, "esmu atradusi skices, kuras, domāju, varēja būt plānotas Upīša piemineklim. Tajās nebija nekā tamlīdzīga, kāds tas ir tagad! Tur bija tāds kā globuss, tāda kā atvērta grāmata ar lodi. Varbūt tas bija domāts kapavietai, to es nezinu."
Pēc Anitas domām, piemineklim nav vietas Skrīveros. "Ja būtu mana teikšana, es to pārvietotu neuzkrītošākā vietā, kaut kur dziļāk parkā, un uzliktu zīmi gan par koncertzāles ēkas pārvērtībām – no komunistu sanākšanas vietas tā tagad kļūs par modernu koncertzāli –, gan par Andreju Upīti, minot vēstures faktus, norādot uz to, kā pieminekli izmantoja komunisti."
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit