Krievu autore izslēgta no literatūras festivāla Tartu pēc ukraiņu dzejnieču protesta

Lēmums par Goralikas izslēgšanu no festivāla programmas pieņemts 8. maijā, festivāla atklāšanas dienā, kad Goralika jau bija ieradusies Tartu. Lēmuma iemesls – citu festivāla dalībnieču, ukraiņu dzejnieču Annas Gruveras un Olenas Gusejnovas protests. Gusejnova uzskata, ka Goralika nedrīkst piedalīties festivālā, jo nav iespējams apspriest krievu kultūras problēmas, kamēr Ukrainā krievu karavīri pastrādā noziegumus.

Goralika nedzīvo Krievijā kopš 2014. gada un ir Izraēlas pilsone. Līdzās aktīvai literārajai darbībai viņa ir arī žurnāla ROAR ("Russian Oppositional Arts Review" jeb "Krievijas opozīcijas mākslas žurnāla") galvenā redaktore. "Linora (Goralika) kādu laiku, pirms 20 gadiem, 2000. gadu sākumā bija saistīta ar Maskavu," ERR skaidro festivāla krievvalodīgās programmas kuratore Olga Ejnasto, "bet tikai ar to, ka bija vieslektore vienā no universitātēm. Pēc 2014. gada, pēc Krimas okupācijas, (viņa) pameta Krieviju un tagad dzīvo tikai Izraēlā."

Dzejniece Olena Gusejnova skeptiski izsakās par Goralikas žurnāla ROAR darbību. "(Žurnāls) mainījās līdzās tā saucamās liberālās, no Krievijas aizbraukušās inteliģences tendencēm," Gusejnova stāsta ERR. "Viņi nedevās frontē karot Ukrainas pusē. Viņi nepalika (Krievijā) cīnīties pret savu režīmu. Viņi negrib savas valsts sakāvi. Šis žurnāls aizstāv krievvalodīgos, un tas tiek leģitimizēts ar dažiem ukraiņu uzvārdiem. Gudri cilvēki, kā Linora Goralika, dara to apzināti."

Goraliku aizstāv Tartu Universitātes docents, filologs Romāns Lejbovs. Sarunā ar ERR viņš akcentē, ka Goralika ir piedzimusi Dņipro (Ukrainā), nav Krievijas pilsone un izdod pret Putinu vērstu žurnālu. Notikušo viņš nosaucis par festivāla rīkotāju izgāšanos.

Bija paredzēts, ka Goralika būs viena no festivāla krievvalodīgās programmas galvenajām dalībniecēm.