Publiciste Tatjana Žagare-Vītiņa sarakstījusi grāmatu 'Brāļi Žagari'

Kā raksta pati gramatas autore, ideja par grāmatu atnākusi 2017. gadā, kad viņa svinējusi Ziemassvētkus Andreja un Jura vectēva mājās "Kalna Žagaros" netālu no Cēsīm.

"Tikko bija iznākusi mana grāmata par deviņiem ASV dzīvojošiem latviešiem, kuri cenšas nepazaudēt saikni ar Latviju. "Kad tu uzrakstīsi par mums?" smejoties jautāja viens no brāļiem. Piedāvājums izraisīja jautrības pilnu domu apmaiņu par to, kā varētu izskatīties šāda grāmata. Īpaši ņemot vērā to, ka mūs ar Juri saista gandrīz divdesmit gadu ilga laulība un divi dēli. Smējos kopā ar visiem, bet pēc laika sāku domāt — kāpēc ne?" stāsta Tatjana Žagare-Vītiņa.

"Brāļi Žagari. Lai arī atšķirīgi, tomēr abi liekami pie Latvijas kultūras kanona personībām. Juris — drosmīgs slēpotājs un veiksmīgs slalomists teātra vadībā, aktieris no Dieva, Cēsu Mākslas festivāla radītājs. Andrejs — daudzpusīgi talantīgs, ar vērienu darbojās Operā. Mūzikas sapratējs un sapņotājs. Varbūt tas bija brāļu mammas spēks, kura viņus tādus izaudzināja. Mēs vienmēr ģimenē par brāļiem runājam. Kultūras kvalitāti mērām Žagaros…," tā par abām kultūras personībām raksta kino režisore Dzintra Geka un komponists Pēteris Vasks.

Publiciste Tatjana Žagare-Vītiņa līdz 2005. gadam dzīvoja Latvijā, strādāja par filozofijas un kultūrvēstures pasniedzēju un darbojās žurnālistikā — radošajās apvienībās "Mistrus Media" un "Labvakar", arī Latvijas Televīzijā. 2005. gadā pārcēlās uz dzīvi Mičiganas štatā ASV un raksta preses izdevumiem Latvijā. Līdz šim autorei iznākušas divas grāmatas — 2015. gadā darbs "Sadzirdēti. Zvannieku stāsti" par Jura un Sandras Cālīšu Zvannieku mājām bez aprūpes atstātiem bērniem un 2017. gadā grāmata par dažādu paaudžu pieredzi dzīvojot emigrācijā "Neesam aizbēguši".

Grāmatas māksliniece Katrīna Vasiļevska.

Andrejs Žagars (1958. - 2019.) vispirms kļuva pazīstams kā Dailes teātra 7. studijas aktieris. 1982. gadā viņš absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti dramatiskā un kino aktiera specialitātē. Tūlīt pēc absolvēšanas Andrejs Žagars strādāt Dailes teātrī, kur spēlēja līdz pat 1994. gadam. Vienlaikus aktieris arī filmējās Rīgas kinostudijas spēlfilmās kā "Ilgais ceļš kāpās", "Dubultnieks" un citās. Pēdējā Andreja Žagara kino loma bija 2018. gadā tapušajā režisores Annas Vidulejas filmā "Homo Novus".

Jau 90. gadu sākumā Andrejs Žagars pievērsās uzņēmējdarbībai, atverot vairākus restorānus un bārus, tai skaitā par galvaspilsētas leģendu kļuvušo restorānu "Osiris".

No 1996. līdz 2013. gadam Andrejs Žagars bija Latvijas Nacionālās operas direktors, kā arī pats veidoja iestudējumus. Viņa vadībā Latvijas Nacionālā opera pievienojās Eiropas Operu akadēmiju tīklam.

Juris Žagars (1961) 1986. gadā beidzis Latvijas Valsts Konservatorijas Teātra fakultāti. Aktiermeistarību Žagars apguvis pie atzītā režisora Ādolfa Šapiro. Pēc Jaunatnes teātra slēgšanas 1992. gadā pievērsies gan lauksaimniecībai, gan lietotu automašīnu importēšanai no Vācijas. 1993. gadā pēc Kārļa Auškāpa aicinājuma uzsācis darbu Dailes teātrī, kur kā aktieris spēlējis līdz pat 2020. gada sākumam, kad kļuva par šī teātra vadītāju.

Par lomām Dailes teātrī vairākkārt ticis nominēts "Spēlmaņu nakts" balvām, vienu reizi balvu arī saņēmis. Juris Žagars arī daudz filmējies un ir redzams tādās filmās kā "Aija" (1987), ("Zītaru dzimta") (1989), "Duplets" (1992), "Tumšie brieži" (2006) un citās. Vairākkārt saņēmis Nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps".

Līdzās darbam teātrī Juris Žagars saimnieko Latvijas lielākajā slēpošanas bāzē "Žagarkalns", kopš 2007. gada ir Cēsu mākslas festivāla direktors, izveidojot to par starptautiski nozīmīgu ikgadēju kultūras notikumu. Bijis arī Cēsu domes deputāts, veicinājis Cēsu koncertzāles projekta izveidi un strādājis par Vidzemes Mūzikas un kultūras centra vadītāju.