2024. gada 2. aprīlī aprit 130. gadi kopš dzimis tautā mīlētais aktieris, tulkotājs un latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Mākslinieks nodzīvoja radoši bagātīgu, 100 gadu garu mūžu, 90. gados kļūstot par vecāko, joprojām uz skatuves strādājošo aktieri pasaulē. "Delfi" sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu aicina aplūkot vēsturiskas fotogrāfijas, kurās iemūžināti spilgti Ēvalda Valtera dzīves mirkļi.
Ēvalds Valters dzimis 1894. gada 2. aprīlī, Planīcas “Egleniekos’’ (mūsdienās Kurmāles pagastā). 1912. gadā pārcēlies uz Rīgu, kur pa dienu strādāja fabrikā un vakaros mācījās valodas. Sākoties Pirmajam Pasaules karam, viņš iestājās latviešu strēlniekos – 5. Zemgales pulkā. 1917. gadā, strēlnieku pašdarbības teātra trupā, arī sākās viņa aktiera karjera. Kā aktieris darbojies arī Liepājas un Daugavpils teātros, tomēr viņa vārds visvairāk saistās ar Dailes teātri.
Aktiera karjeras laikā Ēvalds Valters vadījies pēc moto: “Pats zini, pats jūti, pats prasi sev!”. Valters bija izcils raksturlomu tēlotājs, kuram paticis savus kolēģus reizēm “panerrot” arī izrāžu laikā. Viņš spēlējis tādos Dailes teātra kases grāvējos kā “Minhauzena precības” (1958), “Pulkveža atraitne jeb Ārsti nezina nekā” (1965), “Liela brēka maza vilna” (1968), “Indrāni” (1970), “Brands” (1975) un “Mūžības skartie” (1987), kā arī daudzās citās izrādēs. Viņa pēdējā loma uz Dailes teātra skatuves bija Sāgu teicējs izrādē “Gesta Berlings” (1993).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
