Mākslinieks Kristians Brekte Lieldienu nedēļas nogalē savā sociālā medija "TikTok" profilā publicējis video ar dažādām olu pagatavošanas receptēm. Tomēr veids, kā pazīstamais gleznotājs un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs izpaudies, raisījis tradicionālo vērtību aizstāvju nepatiku un nosodījumu.
Brekte, kurš pazīstams ne tikai kā talantīgs gleznotājs un pedagogs, bet arī kā provokatīvu performanču autors un mūziķis, Lieldienu video bija publicējis aktivitātes ar olu gatavošanu – Brekte divos video rāda kā top skotu ola maltās gaļas kukulītī, kā arī sojas mērcē marinētas paipalu olas.
Līdzīgi kā iepriekš Brektes performancēs, arī recepšu video kā rekvizīti izmantoti dzīvnieku galvaskausi, sveces, naži un reliģiskā simbolika. Savukārt Brektes gatavošana drīzāk atgādina kādu okultisma rituālu, nevis tradicionālu svētku padomu video.
Jāatgādina, ka viss iepriekš minētais ir raksturīgs Brektes performancēm un viņa elektroniskās mūzikas grupas “+K+M+B” priekšnesumiem, kuros, līdzīgi kā viņa mākslas darbos, dažādiem simboliem un kultūras kodiem tiek piešķirts jauns konteksts, kā arī izaicinātas sabiedrības priekšstatu un arī baiļu robežas. Brekte ietekmējies no metālmūzikas un gotikas estētikas, bet savos mākslas darbos izaicina skatītāju domāt par seksualitāti, nāvi, ciešanām un mūžību.
Mākslinieka Lieldienu darbošanās “TikTok” nav palikusi nepamanīta un par viņa gatavošanas manieri jau raisījies nemiers sociālajos medijos.
Vairāki “Twitter” un “Facebook” lietotāji pauduši neizpratni par Brektes recepšu nesavienojamību ar Glezniecības katedras vadītāja un asociētā profesora amatu Latvijas Mākslas akadēmijā.
Tāpat "konservatīvāk domājošie" pārmet māksliniekam pārmērīgu aizraušanos ar tumšajiem spēkiem un zaimošanu.
Taču pie Brektes publikācijām ir arī atbalstoši ieraksti, kas novērtē performanci, mākslinieka pavāra prasmes un spēju radīt farsu.
Šī nav pirmā reize, kad Brekte izpelnās neviennozīmīgu publikas reakciju par saviem darbiem. 2008. gadā sabiedrības sašutumu izsauca mākslinieka personālizstāde “Morgs”, kurā bija aplūkojami mirušu dzīvnieku attēli. 2010. gadā Brektes personālizstādē “Rīgas madonnas” bija eksponēti galvaspilsētas prostitūtu portreti, savukārt 2013. gadā publiku tracinoši zemapziņas monstri bija aplūkojami mākslinieka darbos izstādē “Uzmācību neirozes jeb Kastrācijas draudi”.
Brektes darbs “Ja tu šo lasi, pēc 1 minūtes tu mirsi” izstādē “Negantnieki” izstāžu zālē “Arsenāls” kādu skatītāju aizskāra tā, ka Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam tika iesniegta sūdzība. Savukārt 2015. gadā Brektes radītais Raiņa un Aspazijas erotiskais atainojums mulsināja žurnāla “Domuzīme” pirmā numura lasītājus.
Tomēr visplašāko sašutuma vētru sabiedrībā raisīja Brektes gleznojums uz Rīgas 40. vidusskolas ugunsmūra Akas ielā 10. Tas ātri kļuva pazīstams ar nosaukumu “Brektes murālis”, lai gan tā oficiālais nosaukums bija "Veltījums Džemmai Skulmei".
Mākslinieks saņēma draudus, darbs tika apķēpāts, par tā nodzēšanu no skolas sienas platformā “Mana balss” tika vākti paraksti, pie Mākslas akadēmijas tika aizdedzināta cita Brektes darba plakāts bet advokāte Viktorija Jarkina vērsās policijā arī par citiem Brektes darbiem, lai izvērtētu iespējamo bērnu pornogrāfiju tajos. Lieta tika izbeigta noziedzīga nodarījuma neesamības dēļ.
Skandāls ilga vairākus mēnešus, tomēr tiesībsargs Juris Jansons atzina, ka "Brektes murālis uz skolas sienas nerada draudus bērnu garīgajai veselībai", bet Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija publicēja paziņojumu, ka tas nepārkāpj Bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
