Pirms uzsākt pārvākšanos uz telpām Rīgas pilī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs aicina uz ekskursijām ekspozīcijās muzeja pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32.
Pēc muzeja pagaidu telpu slēgšanas tās kādu laiku vairs nebūs apskatāmas.
13. aprīlī pulksten 12 paredzēta ekskursija izstādē "Latvijas valsts dibinātāji" kuratora Imanta Cīruļa vadībā.
Latvijas Republikas dibināšanai 1918. gada 18. novembrī bija ilga un samezglota priekšvēsture. Pusotru gadu iepriekš – 1917. gada pavasarī – latvieši pēc carisma krišanas pirmoreiz bija izvirzījuši piesardzīgas autonomijas prasības par "brīvu Latviju brīvā Krievijā", taču šo vēlmi noraidīja gan Krievijas Pagaidu valdība, gan vēlāk varu sagrābušie lielinieki. Vēl noraidošāka attieksme pret nacionālo pašnoteikšanos bija ķeizariskajai Vācijai, kas 1918. gada februārī okupēja visu Latvijas teritoriju. Vienlaikus tikpat grūta uzskatu cīņa bija jāizcīna sašķeltajā latviešu sabiedrībā un politisko partiju starpā, kuru redzējums par Latvijas politisko nākotni diametrāli atšķīrās pat vēl 1918. gada novembrī.13. aprīļa ekskursijā vēsturnieks Imants Cīrulis aicinās izsekot daudzslāņainajai 18. novembra priekšvēsturei. Dalības maksa – ieejas biļete muzejā.
Izstāde "Latvijas valsts dibinātāji" stāsta par tiem 39 cilvēkiem, kuri 1918. gadā stāvēja pie valsts šūpuļa, par viņu dažādajiem likteņiem pirms un pēc valsts dibināšanas. Izstāde būs vēl apskatāma līdz 31. maijam.
Savukārt 20. aprīlī gaidāma pēdējā ekskursija Latvijas vēstures ekspozīcijā, turklāt tā būs noslēdzošā reize, kad gida pavadībā to varēs aplūkot šādā izskatā.
Maija beigās Brīvības bulvāra ēka tiks slēgta un muzejs sāks atgriešanos Rīgas pilī, kur jaunas ekspozīcijas tiks piedāvātas apmeklētājiem 2025. gada rudenī. Noslēdzošajai ekskursijai dots nosaukums "Atslēgvārds – Latvija. Valsts un sabiedrība 20. gadsimtā", to vadīs vēsturnieks, LNVM direktora vietnieks zinātniskajā darbā Toms Ķikuts.
Ekskursija vedīs cauri 20. gadsimtam veltītajām ekspozīcijas zālēm, aptverot laika posmu no pirmā pasaules kara un Latvijas valsts dibināšanas līdz pat valstiskās neatkarības atjaunošanai 1980.–90. gadu mijā. Pēdējās simtgades domas un mērķi, cīņas, zaudējumi un sasniegumi risinājušies visciešākajā saistībā ar Latvijas vārdu un ideju. Tas iedvesmoja sabiedrību Neatkarības karā un topot Latvijas valstij, kā arī Trešās atmodas laikā. Turpretī okupāciju laikā Latvijas valstiskuma ideāls bija visapkarojamākais un nevēlamākais pretstats ar brutāliem līdzekļiem būvētajai jaunajai totalitārajai sistēmai. Kā šis atslēgvārds – Latvija – izvijas cauri 20. gadsimtam, kā tas, par spīti visdažādākajiem apstākļiem, tomēr spējis saglabāties par mūsu sabiedrības kopīgās gribas virzienu?
Dalības maksa – ieejas biļete muzejā.
Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālais vēstures muzejs bijušajās Latvijas Universitātes Vēstures un filosofijas fakultātes telpās Brīvības bulvārī 32 ievācās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada vasarā.
Atjaunotajās Rīgas pils kastelas telpās muzejs līdz 2024. gada nogalei vispirms piedāvās iepazīt atjaunotās telpas, kā arī atsevišķu norišu programmu dažādām auditorijām, bet 11. un 18. novembrī, tāpat Ziemassvētku laikā ir paredzēti lielāki pasākumi. Par šīm iecerēm sabiedrība detalizētāk tiks informēta rudenī, kad tiks prezentēts arī SIA "KID Design" izstrādātais LNVM zīmols un jaunie komunikācijas rīki – jaunā mājaslapa, aplikācija u. c.
Paralēli tam 2024. gada gaitā LNVM kopā ar ekspozīciju dizaina metu konkursos uzvarējušo SIA DJA pabeigs jauno Rīgas pils ekspozīciju tehnisko projektēšanu, un no 2025. gada sākuma plānots izgatavot un uzstādīt jauno ekspozīciju aprīkojumu.
Pilnvērtīgu darbību Rīgas pilī LNVM plāno uzsākt 2025. gada otrajā pusgadā ar mūsdienīgi veidotām trim jaunām pastāvīgajām ekspozīcijām "Livonijas pilis", "Sakrālā māksla", "Rīgas pils vēsture", un atklāšanas izstādi "Straumējot laiku". Sāksies jauna ēra, kurā Latvijas Nacionālais vēstures muzejs savu darbu varēs turpināt ievērojami kvalitatīvākā un modernākā vidē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
