Anonīms ziedotājs pie Aizputes muzeja durvīm atstājis vērtīgas senlietas

Atbilstoši likumam, muzeja pētnieks un mākslas eksperts Andris Vasiļevskis par negaidīto dāvanu sazinājās ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi.

Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģisko priekšmetu jeb senlietu novērtēšanas komisija saņemtos priekšmetus ir izvērtējusi un otrdien, 23. aprīlī, senlietas nu jau likumīgi tika nodotas glabāšanai muzejā.

Šie arheoloģiskie priekšmeti pēc to uzskaites pabeigšanas tiks iekļauti Aizputes muzeja krājumā un no nākamās nedēļas tie būs pieejami apskatei arī muzeja apmeklētājiem, vēsta Dienvidkurzemes novada pašvaldība.

Kopumā muzejs saņēmis 74 priekšmetus, no kuriem lielākā daļa ir 12. – 15. gs. kuršiem raksturīgas arheoloģiskas senlietas – pakavsaktas un to fragmenti, lentveida aproces un to fragmenti, bronzas vīto kaklariņķu fragmenti, dažādi gredzeni, dzeramā raga apkaluma fragments, rotadata, bronzas krustiņš, u.c. Nelielā skaitā starp priekšmetiem ir arī 16. – 17. gs. arheoloģiskajiem pieminekļiem raksturīgas arheoloģiskās senlietas, kā arī dažas jaunāku laiku (18. – 20. gs.) senlietas. Ņemot vērā 42 kuršiem raksturīgo senlietu deformāciju, ekspertu komisija secinājusi, ka to izcelsme ir droši saistāma tieši ar kuršu ugunskapiem, bet pārējo senlietu iespējamo izcelsmi bez konteksta droši nav iespējams noteikt.

"Pēc datējuma priekšmeti nākuši no viduslaiku sākumu, un kurši šajā periodā bija pēdējā no baltu tautām, kas pārgāja kristietībā. Šajos atrastajos priekšmetos skaidri redzamas pagānisma rituālu paliekas, kad apbedīšana notiek vēl senajās tradīcijās. Vienīgā lieta, kas iztrūkst ir vieta, no kuras senlietas nākušas. Tā ir tā lieta, kas būtu ļoti svarīgi zināt, jo reizēm pat vieta ir daudz svarīgāka, nekā paši priekšmeti. Tas mums, arheologiem, dotu kontekstu un informāciju, lai saprastu un uzzinātu ko vairāk, jo, iespējams, tie ir jauni un nezināmi senkapi, kurus būtu jāņem valsts aizsardzībā, kā arī šādu senlietu tur varētu būt vēl daudz," Dienvidkurzemes novada pašvaldības mājaslapā tiek citēts arheologs Mārcis Kalniņš.

Savukārt Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde atgādina, ka sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka priekšmeti, ar nezinātniskām metodēm izcelti no senvietām, ir zaudējums mūsu senvēstures pētniecībā, jo netiek gūta informācija par atraduma kontekstu. Gadījumos, ka senlietas gadās uziet nejauši – neatkarīgi no tā, kur priekšmets atrasts, ir ļoti būtiski par to nekavējoties ziņot Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei.