Atbildot uz Valsts kontroles revīzijas ziņojumu par valsts līdzdalības profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomā pamatotību, Kultūras ministrija (KM) apņēmusies īstenot četrus revidentu ieteikumus, tomēr tā apšauba iespēju atbrīvot privātajam tirgum valsts kapitālsabiedrību nišu profesionālās mākslas un mūzikas nodrošināšanā, portālu "Delfi" informēja KM pārstāve Lita Kokale.
Jāatzīmē, ka nekur Eiropā, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā, nacionālas nozīmes mūzikas kolektīvi – opera, balets, simfoniskais orķestris, akadēmiskais koris nav nodoti privātajam tirgum, un KM apšauba, vai to darbībai nepieciešamo speciālo ēku apsaimniekošanas un uzturēšanas nepieciešamības apstākļos spētu darboties pilnībā privātajā tirgū. Šādas darbības rezultētos ar Latvijas nacionālajai kultūrai nepieciešamo kolektīvu iznīcību, vēsta KM ziņojums.
Neviens Latvijas privātā tirgus spēlētājs (līdzīgi gadījumi nav identificēti arī Lietuvā vai Igaunijā) nav spējīgs uzturēt un pastāvīgi nodarbināt māksliniecisko kolektīvu vai trupu, veicot visus darbaspēka nodokļu maksājumus, kā arī uzturēt fundamentālus nekustamos īpašumus (Latvijas Nacionālo operu un baletu, teātrus, koncertzāles), ar kuriem visi lepojamies, un nodrošināt daudzveidīgu saturu (koncertus, izrādes) visa gada garumā. Savukārt privātā sektora projekti darbojas tikai ierobežotus laika periodus, orientējoties pamatā uz komerciāla tipa saturu un bieži savu projektu īstenošanā iesaistot tieši valsts sektorā pastāvīgi nodarbinātos mūziķus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
